Peipusnieks | 28.aprīlis 2011, 14:49 | 83 komentāri | 10493 skatījumi

Vai "ķer un atlaid" ir labākais makšķerēšanas veids?

Es nesaprotu principu „ķer un atlaid" un, kamēr mani kāds nepārliecinās, man tas būs nepieņemams.

Cik noprotu no šī portāla dalībniekiem - C&R speciem, tad pamata argumenti ir:

zivju resursu saglabāšana;
gandarījuma, baudas gūšana no zivs vilkšanas procesa.

Nu ko - ja runājam par zivju resursu saglabāšanu, tad jāpiekrīt. Bet tikai ar nosacījumu, ka atlaistā zivs pēc pārdzīvotajām sāpēm un stresa būs spējīga pilnvērtīgi dzīvot un vairoties.

Savukārt, runājot par baudas gūšanu no copes, saglabājot zivis, noteikti gribu oponēt. Tātad cilvēks gūst baudu vai gandarījumu no tā, ka zivs ir pieķērusies, viņš to meistarīgi ir izvilcis, nofotografējis, nobučojis un atlaidis. Zivs apēda ēsmu tādēļ, ka viņa atrada barību un viņai gribējās ēst, nevis tādēļ, lai aplaimotu copmani krastā. Iedomāsimies sevi zivs vietā (ja tā var teikt). Man gribas ēst, es apēdu kotleti, ko atrodu ledusskapī un pēkšņi man mutē kaut kas sāpīgi ieduras un tieku vilkts nezināmā virzienā. Vai vēl trakāk - pretēji tam, ka zivi velk no ūdens (pierastās stihijas) ārā, mani velk ūdenī iekšā - prom no manas pierastās dzīves vides vidē, kura mani instinktīvi biedē, kurā es nespēju eksistēt. Viennozīmīgi šajā momentā es cīnīšos pretī ar visiem spēkiem un, iedomājoties sajūtas tajā brīdī, šermuļi metas. Tas ir stress, izmisums, cīņa uz dzīvību un nāvi. Tad mani kāda nepazīstama, milzīga būtne paņem rokās, kaut ko ar mani dara un visbeidzot atlaiž vaļā. Esmu pārdzīvojis gan sāpes, gan bailes, gan izmisumu. Šajā vietā es gribētu aicināt ieskatīties svešvārdu vārdnīcā un noskaidrot kā sauc cilvēkus, kuriem gandarījumu rada ciešanu sagādāšana citai būtnei...

Skarbi, vai ne? Tā nu tas ir.

Kāpēc tad vispār mēs makšķerējam? Kāpēc makšķerēšana mums sagādā baudu? Pēc manām domām mums visiem „iekšā sēd" pirmatnējais mednieka instinkts un, protams, tā ir atrašanās pie dabas.

Protams, ka ir nežēlīgi zivi noķert un tad ļaut viņai pamazām noslāpt. Bet var taču viņu pietiekoši ātri ar cieņu nogalināt, respektīvi, pārtraukt zivs mokas. Protams, var diskutēt par lomu lielumu, par zivju izmēru un galu galā par makšķerēšanas noteikumu ievērošanu. Tam es pilnībā piekrītu. It sevišķi, ja runājam par elektrozveju. Tas vispār ir ārpus konkurences.

Ko tad īsti es piedāvāju? Piedāvāju makšķerēšanu, ievērojot atļautos laikus, izmērus un daudzumus, izturoties ar cieņu pret zivīm un apkārtējo vidi.

Un vēl joprojām paliek atklāts jautājums - kāpēc vispār mēs makšķerējam?

Pieņemu, ka šis rakstiņš izraisīs sašutuma un nopēlumu vētru. Esmu uz to gatavs un esmu gatavs arī diskutēt par šo jautājumu. Uzskatu, ka katram ir tiesības izteikt savu viedokli.

Novērtē rakstu:

Vērtējums ir 3.3125 no 5

(16 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Vai "ķer un atlaid" ir labākais makšķerēšanas veids?