Šis un tas, jeb kā "MRK" atklāja zandartu sezonu

Lai arī ar lielu nokavēšanos, bet tomēr ir pienācis tas brīdis, kad atskaitīšos par to, kā pagāja 04.06, kad savācoties draudzīgā draugu pulkā mēģinājām tikt pie kāda zandarta.

Bet sāksim ar visu pēc kārtas:

04.06 šaušulīgi agri un neciešami zvana modinātājs, bet kā mēdz teikt, tad modinātāju nevar ciest divos gadījumos - kad tas zavana, vai arī tad, kad tas nav nozvanījis :DD par laimi šis bija pirmais no tiem, un fiksi un žigli rausos ārā no gultas. Ar ilgām pārdomām, vai viss ir paņemts un nekas netiks aizmirsts skriešos metos ārā pa durvīm, jo jau lejā gaidīja ceļa biedrs Boroda. Satikāmies, un devāmies laivas garāžas virzienā. Vēlreiz visu kārtīgi pārdomājot, vai viss ir paņemts, visu sakrāmējām laivā un laidām iekšā to iekš kanāla. Pirms durvju aizvēršanas, vēl viens pārdomu brīdis, par to kā būs

jo kā nekā 2.5 zs motoriņam grūts darbs veicams priekšā stāv. Bet lai tur vai kā būdams, motors tiek iedarbināts un dodamies pasākuma virzienā. Ārā vēl manāma krēsliņa, bet lai nokļūtu galā laicīgi, vēlāk izbraukt nedrīkst

pa ceļam braucot var manīt, ka ne tikai mēs tik agri no rīta jau esam kustībā, bet arī ogļu krāvējiem savs darbs darāms

dodoties tālāk jau paverās pa visam interesants skats - vietējie aborigēni saslējuši kaut kāda veida būdeli, iekūruši gunskuriņu arī mēģina ko nebūt sacopierēt

un braucot šeit garām gribās vienkārši uzdziedāt - tā daļa Rīgas, tā daļa manas Rīgas...

šādā veidā vērojot apkārtējās Rīgas centra ainavas, kad tiek pavadīts viens tilts pēc otra, kaut arī lēnām, bet tomēr sāk tuvoties gala mērķis. Pa ceļam motorītis pieteic darba streiku, jo redz tam nemaksājot darba algu, a ko nu...nekas jau cits neatliek, kā vien atskrūvēt bāciņu un ko ne būt iepilināt viņā, lai atkal ar skaistu dziesmu varam turpināt iesākto.

Vairs nebūt ilgi nav jāgaida, kad jau pamanam ieeju Sausajā Daugavā, tas jau priecē, jo iepriekš likās, ka gabals tomēr būs jāpieveic ilgākā laikā. Sazvanamies ar namatēvu, kurš izstāsta sīkāk, kur var piebraukt krastā un jau ir gatavs uzņemt mūs ar kafijas krūzēm rokās. Veiksmīgi esam izpildījuši norādījumus un pieparkojamies norunātajā vietā

Par laipnu sagaidīšanu, protams, ir arī laipni jāsasveicinās :DD

Tālāk jau runājoties par visu aktuālo, par copes piedzīvojumiem, varam sākt sagaidīt arī pārējos pasākuma dalībniekus...pēc kāda laiciņa parādās arī pirmie telefona zvani, kur tiek taujāts pēc precīzākām ceļa norādām, un ierodas arī pirmie kolēģi. Ne mirkli negaidot sākās aktīva sagatavošanās, lai jau laicīgi varētu doties sava zandarta meklēšanā

Ierodas arī Zaraza, kas kā ciemakukuli līdzi paņēmis kūpinātas vējazivis, kas ne vienam vien lika tām pieķerties un to gardumu noprovēt

Kad visi sabraukuši pārrunājām turpmāko darbību, un kopīgi nolemjam, ka sacensību finišu taisīsim 15:00, nevis 17:00, kā iepriekš tika nolemts.

Tiek uztaisīta kopbilde (neviens nesakiet, ka tā tika taisīta vēlāk :DDD), ko GT neveiksmīgi palaida garām :DDD

Tālāk jau pilnībā apbruņojušās ekipāžas rūcina savus darba zirgus un dodās Daugavas plašumos. Paiet laiks un pienāk ziņa, ka Muno ir ticis pie ieskaites zandarta - 45 cm, tas arī tiek piefiksēts un pasākums var turpināties :)) kādu laiku īsziņas signāls klusē, bet tad klusuma brīdi pārtrauc ziņa no Brusis, par līdaku 59 cm garumā, tātad, ja vēl vismaz divi cilvēki netiks pie ieskaites zandarta, tad Brusis ir ticis pie ieskaites zivs, paiet laiks un pienāk ziņa arī no aivisq kolēģa par līdaku 56 cm apmērā. Arī to piefiksējam, un gaidam sacensību finišu.

Laiks iet, ekipāžas parādās krastā un arī līdz beigu signālam vairs nav atlicis tālu. Diemžēl jāteic, ka arī līdz beigu signālam neviens īsziņas signāls no dalībniekiem neatskanēja, līdz ar to vietu sadalījums jau ir zināms :)) Jāpiebilst, gan, ka laiciņu pēc beigu signāla velreiz ieskanējās īsziņas signāls, kad pie, tiešām, iespaidīga zandarta bija ticis aivisq kolēģis, bet...ko darīt...

Nu ko, visi ir labi atpūtušies, un arī pēc labas atpūtas gribās labu maltīti, tādēļ uz grila tiek sākts stutēt augšā gards šašļiks

Kad pirmais aizsalkums gremdēts, kārta pienākusi arī Guntarskl, ar viņa meiteņu sadarbību, meistarstiķim - zivju zupas pagatavošanai

Kamēr zupīte tiek pagatavota, pienācis laiks apbalvot balvu ieguvējus:

Tātad pirmajā vietā, ar izvilktu un atlaistu zandartu izmērā 45 cm ierindojās Muno:

šeit Muno zandarta bilde:

par ko Muno var izvēlēties vienu, no iepriekš sagādātajām balvām, atgādināšu, ka balvas bija:

1) SALMO Elite MicroJig kāts, garums 2.10m, C.W. 0-10 grami
2) SALMO Diamond JigSpecialist kāts, garums 2.34m, C.W. 2-18 grami
3) Saliekams atpūtas krēsls no Holiday

Šī pasākuma čempions izvēlās - Elite MicroJig kātu no Salmo

Tālāk pienākusi kārta, otrās vietas apbalvošanai:

Par izvilktu un atlaistu līdaku, 59 cm garumā:

Brusis, pēc rūpīgas apskates, tomēr izvēlas Diamond JigSpecialist kātu no Salmo

Nu, un atlikusi vien trešās vietas apbalvošana - Aivisq kolēģis, par noķertu līdaku 56 cm garumā:

kura,protams, tiek arī atlaista:

kas savā īpašumā iegūst saliekamu atpūtas krēslu no Holiday

Tālāk seko viena bilde ar Galveno Tiesnesi un pirmo 3 vietu ieguvējiem

Kad apbalvošana beigusies pienākusi arī kārta Guntarskl pagatavotajai zivju biezzūpītei, kas tiešām bija brīnumgarda - šeit arī redzams process - kreptīgākiem vīriem, kreptīgāki trauki :DDD

Ar šo arī pasākuma ofociālā daļa ir beigusies, un sākās tiešām atpūta, jautras runas savā starpā un vienkārši jauka laika pavadīšana, pēc kuras visi (gandrīz) devās māju virzienā, un cerams šo pasācienu ielika kādā smadzeņu krokā :DDD

Paldies, un ne asakas, visiem līdz nākošajai reizei!!!

p.s. video ar atlaistajām zivīm tiks pievienoti vēlāk :))