Tiem, kas lasa ko rakstu / atvainošanās J.B.

Sev neraksturīgi ilgi domāju, kā lai pareizi atvainojas J.B. (Jānim Balodim).

Tiem, kas tomēr lasa ko rakstu – necenšos kritizēt, cenšos saprast kas notiek, skatos un rakstu no tā, kas ir pieejams, kā izskatās, kas ne vienmēr var izrādīties taisnība, nepretendēju uz absolūto patiesību, bet uzskatu, ka ir tiesības uz savādāku viedokli, kas var būt arī aplams - līdz brīdim vai izrādīties pareizs, ja nemainās. Neskaitāmas reizes esmu centies iebakstīt komentāros ko sliktu par J.B. Un sanāk, ka gribot - negribot esmu ar tik viegli uzrakstāmo J.B., aiz kura ir reāla persona, pataisījis par „visu nelaimju cēloni” un atbildīgo par bardaku valstī - jeb kā vēl saka, savēlis un sametis akmeņus viņa dārziņā. Pašam svars liels un laikam tāpēc tie akmeņi tik smagi.

Apēstu maizīti neuzsmērēsi, un vārdus īsti atpakaļ nepaņemsi. Tāpēc vienīgais ko varu lietas labā darīt - ir palūgt visiem tiem, kas kādus secinājumus darījuši no manis rakstītā tos pamainīt. Es savukārt publiski atvainojos J.B.

Redziet kā ir, stāstam vienmēr ir vismaz divas puses, rakstu kā redzu, kā sanāk. Tas ko redz makšķernieks - vulgaris, kas nav pazīstams vai draugos ar šīs nozares dūžiem un vadošajiem spēlētājiem, kurš nav ekipējies ar pēdējo Sufix auklu vai Rapala vizuli un nepretendē uz augstiem rādītējiem IQ testā. Daudzas lietas ir sameklējamas internetā, publikācijās, citu cilvēku atstātās ziņās, komentāros, dažreiz tās ir tādas kā ir, bet dažreiz gadās, ka izlasāmais un dzīve ir divas dažādas lietas. Tāpēc var sanākt, ka pēc ašiem vārdiem (rakstiem) jākož mēlē, internetā rakstot, laikam būs kost klaviatūrā. Tā ir sanācis šoreiz. Lai neizplūstu garās runās pateikšu tikai vienu piemēru no kļūdaino pieņēmumu virknes.

Atsaucos uz to, ka J.B. nevarot sazvanīt – neceļ telefonu, jo tā daži cilvēki rakstīja. Tagad atļaušos tam nepiekrist, jo tā nav.

(Ne par J.B., bet par inspektoriem vispār. Ja kāds pameklētos tālāk lietas būtībā, jeb kur suns aprakts, tad saprastu, ka inspektors nav pasaules glābējs, bet dara savu darbu un vēl nedaudz. Nevar gribēt, lai inspektors būtu uz līnijas, gatavs, noskuvies, iesmaržojies un smaidīgs 24h stundas visu cauru gadu. Ja Jūs vēlaties normālu inspektoru, tad jārēķinās ar to, ka viņam ir ģimene, draugi, svētki, nepieciešama atpūta un miegs. Piemēram, ja es būtu inspektors, Jūs, iespējams, mani varētu sazvanīt, vēl retāk, jo, ja esmu nolēmis atpūsties, tad atpūšos. Tāpēc (varbūt) labi vien ir, ka neesmu Jūsu rajona inspektors. Un ja Jums vajag svēto, es nederēšu. Attiecīgi, atgriežoties par maniem spriedumiem par J.B.)

Tas, ka viens vai pat daži cilvēki nav sagaidījuši paceltu telefonu, nav iemesls lai izvērtētu personu vai personas darbu.

Šī ir/bija tikai viena no kļūdām, kuru pieļāvu rakstot savus nesaudzīgos secinājumus par J.B. kurus vēlāk iepinu kur bija izdevīgi. Un ticiet kļūdas secinājumos par J.B., kas balstītas tikai uz pieejamo informāciju ir pietiekoši daudz, lai izskatītos viss ne tā, kā ir patiesībā.

Patiesībā ir ļoti žēl, ka par daudz lietām nevari uzzināt visiem interesentiem pieejamā veidā. No tā rodas aplams priekšstats, nepareizi lēmumi, greizas runas.

Paldies tiem, kas rod laiku un vēlēšanos izskaidrot lietas, tas ir uzzvanīt vai uzrakstīt PM arī vienkāršam vai ne tik vienkāršam svētdienas makšķerniekam, kurš atļaujas ko vairāk par klusēšanu.

Lai kā, tiešām ne viss ir tā, kā izskatās no sākuma un tāpēc vēlreiz atvainojos J.B. par saviem aplamajiem pieņēmumiem.

Ar cieņu, Dzenitis (Kaspars Zvaigzne).