Ievadraksts aptaujai par makšķernieku apvienojošas biedrības nepieciešamību.

• Labdien, rakstu tiem, kas seko diskusijām Copes Lietu (CL) mājas lapā un kuri nav vienaldzīgi attiecībā uz to, kā attīstās lietas, kas saistītas ar kopējo vaļasprieku vai atpūtu - makšķerēšanu. Pirms aptaujas vēlējos paskaidrot, kā redzu dažas lietas un par ko iestājos. Vēlos vērsties pie tiem, kuri vēlas aizstāvēt iespēju brīvi nodarboties ar savu vaļasprieku un ir gatavi lietas labā ko darīt, tiem, kuriem ir pacietība lasīt šo garos memuārus, iespējams, ka pietiktu izteikties dažās frāzēs, bet tomēr neredzu kā savādāk aizklauvēties ar lietas būtībai.

• Citi var nelasīt, būs par to pašu, tikai apkopojums, neinteresanti, viss vienās kļūdās, izdomājumos, sapņu uzskatīšanu par realitāti un aplamībās, kā jau parasti pēc Jūsu novērtējuma.

• Priekšvārds:

Visu ko rakstu ir balstīts uz to informāciju kas ir pieejama publiski, ņemot vērā to, ka, kā privātpersonai visai informācijai piekļūt ir pagrūti, lai neteiktu vairāk, tās lietas, kas attiecas uz iesaistītajiem var izrādīties savādākas nekā ir radies priekšstats, jo ne viss dažreiz ir tā kā izskatās. Ja kāds saskata līdzības, tur kur nav minēts konkrēts vārds, tas nav par Jums.

• Pirmais, ko gribētu izskaidrot, kāda ir mana interese un kāpēc to visu uzsāku. Ja man būtu pārliecība, ka lietas attīstīsies tādā virzienā, ka ūdeņu kontrole uzlabosies un visiem būs iespējas arī nākotnē valsts ūdeņos makšķerēt, iegādājoties tikai makšķerēšanas karti, tad, kā līdz pavasarim, lasītu CL vasarās, bez vajadzības reģistrēties (ziemā nemakšķerēju). Ja būtu politikas notikumu komentētājs no radio, teiktu nosapņoju sapni. Bet patiesībā atbilde ir vienkārša - nevēlos pamosties un vienu dienu saprast, ka, lai likumīgi pamērcētu auklu ūdenī, man kādam ir un būs papildus jāmaksā, tai skaitā par iespēju makšķerēt valsts ūdeņos. Attiecīgi makšķerēšanas karte būs apliecinājums makšķernieka nodokļa apmaksai vai, nemainot lietu kārtību, iestāsies otra galējība, nodokli maksāsim, tikai nebūs ko ķert.

Par sapņošanu, nosapņoju, ka dotajā brīdī lietas virzās uz tādu risinājumu - kā valsts ūdeņu „privatizāciju” nosaucot to par nomas līgumiem. Tāpēc man nu ļoti negribas pamosties ar pliku pēcpusi uz auksta mūrīša un secināt, ka manā vārdā ir runājuši un visu izlēmuši citi. Attiecīgi man nākotne iezīmējās tāda. Viena galējība - maksātspējīgie vilks savas zivtiņas, bet pārējie, kuri nespēs maksāt kļūs par maluzvejniekiem. Pie tam, jo upe labāka, piemēram, kāda lašu upe, jo turīgāki „nomnieki” un maksātspējīgāki makšķernieki. Otra galējība, atstājot visu kā ir, drīz secināsim, ka viss ir izķerts sauss. Trešais un ticamākais - labākās un perspektīvākās vietas būs „iznomātas” (tie, kas iznomājuši ne tik labu vietu, neceriet, ka tiksiet cita teritorijā), bet izzvejotās, aizaugušās, nekontrolētās, maz perspektīvās būs pieejamas visiem, pie tam, kā kur parādīsies, kas ķerams, tā pretendentu skaits pie ūdens krietni pārsniegs iemītnieku skaitu, pat pieskaitot ūdens blusas un augus. Uz žēlabām atbilde – nesakiet, ka Jums nav kur zivis ķert iegādājoties tikai makšķerēšanas karti. Tā kā neesmu Antiņš, kas cēlu un mistisku mērķu vadīts taisās stikla kalnā sist kraukļus lai ... ko nu viņš tur pēc tam darīja vēsture klusē, jo cenzūra strādā. Interese ir viena, nezaudēt savas iespējas.

• Otrais, ko gribētu izskaidrot, kā skatos uz lietām. Kā vienā sarakstē ar gudru cilvēku noskaidrojām attiecībā uz ūdeņu izmantošanu esmu liberāls. (varbūt) Katrā ziņā cenšos meklēt risinājumus, kāpēc un kā lietas saprātīgi atļaut, nevis vienkārši kā un kāpēc aizliegt. Tas ir, redzu iespējas kā atļaut šķērsbļitkas un neļaut tās izmantot aizķeršanai, kā atļaut izmantot ūdas, karpu moderatoriem 4 makšķeres ar vienu āķi uz katru, sadzīvot ūdeņos ar zemūdens medniekiem un kontrolēti atļaut citas lietas. Tajā pašā laikā neesmu tik liberāls, lai atļautu elektrozveju, spirdzināšanu un tādu makšķerēšanu vai zvejošanu, kas izsmeļ zivju resursus, neļaujot tiem atjaunoties. Vai dēļ tā, ka uz nedroša ledus iet tie, kam sava dzīvība bez vērtības, aizliegsim zemledus makšķerēšanu? Derētu gan. Pēc demagoģijas, kas tiek praktizēta sagrozot lietas, vairumam iepotēt – zemledus makšķernieks = pašnāvnieks un lieta darīta, vairs nekādas zemledus makšķerēšanas. Būtība ir tāda, ka tie, kas vēlēsies pārkāpt un neievērot likumu, to pārkāps, tāpēc aizliegumi diskriminē godīgos, savukārt noteikumi sakārto vidi. Ja nepietiekama kontrole ir iemesls lai vērstos pret kādu, kas izmanto ūdeņus, tad mans priekšlikums ir aizliegt visu un visur. (Paprasīju zivīm, šīs ar mieru - klusējot piekrita un priecājās) Ja kādi dedzīgi vēlas ko strikti aizliegt, sāciet ar citām lietām un citur.

• Trešais, kāpēc, pēc manās domām, būtu jāveido biedrība - organizācija. Viena cilvēka balss, lai cik cilvēks būtu slavens un godājams vai, lai cik skaļa balss būtu, viņš nevarēs pārspēt vairāku cilvēku balsis vai viena balsi, kas paudīs vairāku teikto. Valsts izskata indivīdu iesniegumus, bet nekonsultējas ar tiem, savukārt organizācija vai organizāciju apvienība tomēr runā vairāku cilvēku vārdā un valstij šādi viedokļi jāņem vērā. Pēc manām domām, organizācija ir domāta cilvēkiem, lai viņi varētu paust savu viedokli, izteikties, kasīties savā starpā, nonākt pie kādām atziņām, pa kompromisa ceļu, kopā virzīties uz mērķi, par kuru iestājas visi. Tāda organizācija, kura balstās uz vairāku cilvēku iniciatīvas un vēlmes, var pastāvēt, pārējās ir pārejoša parādība. Bet ir jābūt uzmanīgiem, ko veido un kam atdod savu balsi un uzticies, jo jebkuru labu ideju kāds var izmantot savtīgiem mērķiem.

Gadās organizācijas, kuru biedri ir kūtri un uztic visu lemt vienam, gadās otrādi, kad viens it kā darbojas un runā visu labā, īsti neinteresējoties par biedriem, tā savu viedokli uzdod par kopējo un slīdot ar to, ka neko sliktu jau nedara, patiesībā, izmanto savu organizāciju un tos, kas viņam savu balsi uzticējuši, savu interešu realizācijai (to lieliski var novērot politikā). Parasti šādas organizācijas beidz pastāvēt, dēļ tā, ka viens vai daži, tomēr nav cīnītāji, un, ja indivīds nevar ietekmēt organizāciju, tad arī kopdarbs ar laiku beidzas, uz formālām aptaujām par viedokli, pēc jau notikuša fakta atbildēt ir laika tērēšana. No otras puses, īstermiņā šādām organizācijām, ir priekšrocības, jo viedokli ātri var paust - visu vārdā runā viens, tikai cik tas ir patiesi? Savukārt biedrībām, kuras domātas biedriem ir grūtāk, jo tomēr visus, kas vēlas viedokļa formēšanā izpausties, ir jāiesaista un tas prasa laiku. Iestājos par biedrības izveidi biedriem, jo gribu, lai lietas uzlabotos ilgtermiņā, man nav vajadzība pajaukt ūdeni pāris gadus, iegūt savu labumiņu un noslīdēt. Bez organizācijas, vairums, kas vēlas ko darīt var izbļaustīties forumā, uz ielas vai copējot parunāt ar draugiem, bet no tā lietas uz priekšu nevirzīsies. Ar organizāciju tomēr lietas pabīdīt var. Ja kāds domā, ka man ir ambīcijas un intereses dabūt skaistu amata nosaukumu un iet uz ministrijas pieņemšanām, tas smagi kļūdās, vilinoši tas liekas tiem, kuriem nav vadošos amatos strādājuši, vai cer šādi saņemt līdzcilvēku atzinību, vadīt organizāciju tas patiesībā ir smags darbs visbiežāk bez novērtējuma un saņemot pārmetumus. Lai kā biedrības ir vajadzīgas un labi ja tās izveidotos vairāk nekā ir uz doto brīdi.

• Atkāpe: Lai atbildētu uz to, ko vēlos minēt ceturtkārt, nepieciešams izskaidrot kā aptuveni (nevis precīzi) redzu iekšējo ūdeņu izmantošanā iesaistītos. Pēc piederības - ūdeņi pieder valstij vai privātajiem, pēc zvejas tiesībām, valstij, privātajiem, piekrastes zemes īpašniekiem, pēc biznesa ir ūdeņu apsaimniekotāji, krasta ūdeņu īpašnieki, kuri ir saistīti ar ūdeni un pie vēlmes var nodarboties ar biznesu (iznomāt), ūdeņu īpašību izmantotāji (hes), zivju audzētavas, tad ir ūdeņu resursu izmantotāji, tas ir profesionālie makšķernieki (sportisti un tie, kas ar to pelna kaut kādu naudu), neprofesionālie makšķernieki, zemūdens mednieki, zvejnieki, nākamās sanāk kontrolējošās institūcija tas ir VVD inspektori un visu plejādi noslēdz vides aizsardzības organizācijas, kaut kā tā.

Ja šādi saliek visu pa plauktiņiem tad valsts vai privātais par maksu ļauj izmantot ūdeņu resursus (nauda par Makšķerēšanas karti vai atļauju), pēc biznesa - ūdeņu apsaimniekotāji par iespēju makšķerēt tajās vietās, kur it pavairojuši resursus, sakopuši ūdeņus (licences), ļauj makšķerēt par naudu, zemju īpašnieki, ja to vēlas, atļauj izmantot savu īpašumu, ūdeņu īpašību izmantotāji, izmantojot ūdens īpašības un ar to pelna naudu, zivjaudzētavas audzē zivis un pārdod tās ieinteresētajām personām, resursu izmantotāji – profesionālie makšķernieki ar makšķerēšanu pelna kaut kādu naudu, neprofesionāliem makšķerniekiem un zemūdens medniekiem tas ir vaļasprieks vai atpūta, zvejniekiem bizness, kontrolējošās institūcijas kontrolē kārtību un ķer likumpārkāpējus un seko lai tie, kas ir radījuši pārmaiņas tās sekas dabai atlīdzinātu, vides aizsardzības organizācijas iestājās par vides aizsardzību ... tā tam vajadzētu būt.

Apzināti izlaidu sabiedriskos inspektorus, sabiedriskais darbs pēc būtības ir savas labas gribas izpausme ieguldīt savus līdzekļus un/vai darbu augstākas idejas vārdā, bez mērķa gūt peļņu vai nodrošināt sev iztiku.

Kas notiek pašlaik un ko katrs no iesaistītajiem dara, jeb par to kas ir kas, varam padomāt katrs. Pēc manām subjektīvām domām, jau paša saknē nav skaidrība, kas ir kas un kam ar ko būtu jānodarbojas. Sistēma nestrādā un nestrādās, it īpaši, ja cēlās idejas sajauktas ar biznesu un naudas taisīšanu.

Saprotams, ka intereses sakrīt, makšķerniekiem, zvejniekiem, zemūdens medniekiem, visus interesē lai likumpārkāpēji, kas neatļauti vai neatļautā veidā izmato ūdens resursus, to nedarītu un tiktu sodīti tā, ka nodarījumu resursiem var kompensēt un sods izraisītu nepārvaramu vēlmi pārkāpumu neatkārtot. Bet vai makšķerniekam, zvejniekiem vai zemūdens medniekiem būtu jāķersta likumpārkāpēji un/vai jāaudzē zivis lai atjaunotu resursus? Saprotams, ka ir lietas ko makšķernieki var darīt lietas labā, piemēram, var palīdzēt ziemā zivīm neslāpt, pavasaros izvietot nārsta ligzdas, veikt kādu sabiedrībai lietderīgu bezatlīdzības darbu, ko var ieteikt zinātnieki. (Vismaz neesmu dzirdējis, ka mednieki ķerstītu malumedniekus.)

Tas pats par krastu zemju īpašniekiem, viņiem nav jācieš, ka apzināti tiek jaukta tauvas joslas nozīme, jo pēc likuma pa tauvas joslu var pārvietoties, nevis ierīkot nometnes, sauļoties utt., attiecīgi vai nu jāvienojas par īpašuma izmantošanu vai arī no valsts ierīkotas laivu ielaišanas vietas ar savu laivu līdz nelabumam makšķerējiet, ja nav laivas, meklējiet kurš tās iznomā. Visa zeme pie ūdens nepieder valstij un par nelaimi nav kartes, kurā parastais vai profesionālais makšķernieks redzētu kur, iegādājoties makšķerēšanas karti, viņam ir visas tiesības makšķerēt no krasta, arī paliekot pa nakti.

Viens, kas noteikti trūkst šajā visā plejādē, ja uz ielas kārtību uzrauga policija, tad privātīpašumā tās ir apsardzes firmas. Ja ūdeņos ir inspektori, tad nav biznesa, kas regulētu tos, kas privāti un par atlīdzību kontrolē ūdeņus, jo tas vairs nav sabiedriskais darbs un pēc būtības sabiedriskā inspektora apliecību biznesa veikšanai izmantot nevajadzētu, jo darbs par atlīdzību vairs nav sabiedrisks. Sabiedrisks darbs ar to arī atšķiras, ka ir pašu vai sponsoru finansēts, nevis biedrība pelna lai nodarbotos ar cēlām lietām. Mums sanāk, lai nodarbotos ar labdarību, nodarbojas ar biznesu, pēc tam izmantojot labdarību kūrē biznesu, jo bez tā nav sabiedriskā darba. Piedodiet bizness ir bizness un sabiedriskais darbs ir sabiedriskais darbs, nevajag jaukt šīs lietas kopā. Vai šādas organizācijas ir vainīgas, domāju, ka nē. Ar vienu vārdu sakot, ja ir vēlme salikt pa plauktiem visu var un ja ir vēlme nozari var attīstīt tā, ka tā dos valstij vairāk nekā pašlaik. Pie tam arī termini, kurus lietojam, biedrība, apvienība, asociācija un padome tiek izmantoti nepamatoti. Ja būtu laiks, šo to vajadzētu uzrakstīt UR notāram saistībā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 6.pantu. Un īpašs veltījums tiem kuri uzskata ka tās ir saistītas lietas, kad MOSP biedri būs Mazie HES, tad Jums piekritīšu. Atkāpes beigas.

• Ceturtais, kāpēc pagaidām neredzu iespēju pievienoties iestājoties vai palīdzot kādai no esošajām biedrībām un organizācijām. Iemesli pagaidām ir divi. Viens, ja runā par biedrībām, īsti nav skaidrs kas ir kas un organizācijas, kura apvienotu makšķernieku organizācijas vēl aizvien nav. Lūdzu neuztvert to kā pārmetumu. Ir Latvijas Makšķerēšanas Sporta federācija (LMSF), kura organizē sporta sacensības Latvijā, kuras mērķis ir nodrošināt Latvijā atzīto un ar makšķerēšanu un makšķerēšanas sportu saistīto organizāciju darbības koordināciju, to interešu pārstāvību un kopīgu interešu īstenošanu valstī – pēc idejas tā ir organizācija, kurai būtu jāpārstāv makšķerniekus, kuri ir spējuši saorganizēties biedrībās, jeb nē? Ir Latvijas Makšķernieku Apvienībai, kura arī organizē sporta sacensības Latvijā? Zemūdens mednieki ir organizēti un daži kopš 2004.gada piedalās Makšķerēšanas Noteikumu izstrādē (dažiem izrādās tas ir bijis pārsteigums), bet neesmu dzirdējis par Zemūdens mednieku asociāciju. Iespējams, ka Zemūdens medniekiem ir tāda apvienojoša organizācija Latvijas Zemūdens Sporta Federācija. Ir makšķernieku biedrības, kas pārstāv noteiktus makšķerniekus, sportistus, mušiņmakšķerniekus, karpu makšķerniekus, ģeogrāfiskās apvienības, bet neredzu šo organizāciju apvienojošo asociāciju, kura iestātos par makšķernieku interesēm. Ir cilvēki, kas ir ko darījuši un viņu ieguldījumi nav apstrīdami, bet viss tas man šķiet, ir tik haotiski, ka līdzinās centieniem glābt grimstošu kuģi to izsmeļot ar sietu. Rodas iespaids, ka labas idejas, ko uzsākuši entuziasti palēnām nonāk citās rokās un izplēn. Vai arī idejām pamatojums ir bijis cits, un, to sasniedzot, zuda jēga un arī entuziasti, ar kuriem lieta tika uzsākta palika nevajadzīgi. Varbūt vienkārši tāda ir visu mūsu daba, ka neprotam sadarboties ar tiem ar kuriem ir vērts sadarboties.

Kopumā visi piekritīs, ka Valsts nav bijusi ieinteresēta vai nav vēlējusies zināt kas notiek uz, ap un zem ūdeņiem. Ūdens resursu izlaupīšana ir valsts mantas zagšana un ir tāds jēdziens kā bezdarbība, kas arī ir noziegums. Vairumam arī šķiet, ka valsts amatpersona, iestādes vārdā, jo izmanto amatu parakstam, paužot viedokli, var izteikt kritiku par sabiedrības daļu, pie tam sagrozot faktus nostādīt vairumu pret šo sabiedrības daļu (simts latnieku gadījumā vismaz bija atvainošanās). Pie mums pierasts vainīgo, kā vienmēr, nebūs, tāpēc uz pagātni koncentrēties nebūtu jēgas.

Uz šodienu ir Makšķernieku organizāciju sadarbības padome, kura pretendē uz, ja atklāti īsti nav skaidrs uz ko. Viss aizsākās smuki, 5.11.2010 ar iniciatīvu tika aicināts organizēt pasākumu Zemkopības ministrijā, kas 21.01.2011 arī notika ar nosaukumu „Latvijas makšķernieku forums”, runāja daudz un daudzi. Apskatot sapulces īsu izklāstu, D.Zaķis izsaka priekšlikumu, ka nepieciešams izveidot Latvijas makšķernieku sadarbības padome, kā analogu minot līdzīgu organizāciju kas ir lauksaimniekiem – LOSP, visi šo priekšlikumu atbalstīja. Kā galvenais arguments šādai organizācijai bija fakts, ka makšķernieku organizācijas nespēj paust vienotu viedokli (neesiet slinki izlasiet protokolu nevis klausieties ko Jums sastāsta). Ap februāra beigām, marta sākumu ideja tiek apskatīta un 18.martā notiek pirmā sapulce par MOSP izveidi. 13.aprīlī Zemkopības ministrijas ēkā, atbilstoši LMF izvirzītajiem mērķiem (tiešām?) tiek aicināti VISI potenciālie dibinātāji. Organizācija tiek dibināta, tikai apskatot valdes sastāvu paliek pavisam savādi, jo organizāciju, kurai vajadzēja apvienot makšķerniekus, veido, vides aizstāvji un vēl visādas skaistas organizācijas un pāris makšķernieku organizāciju. Biedrība ar nosaukumu Makšķerēšanas organizāciju sadarbības padome pēc būtības ir izveidota, bet tā nav makšķerniekiem. Makšķerniekiem, saprotot to, ka viņiem laupa organizāciju, vajadzēja kolektīvi piecelties un aiziet, daži palika, kāpēc? Vides aizsardzība un makšķerēšana ir vienota, nesmīdiniet, vēlos atpūsties, nevis visu savu dzīvi veltīt mistiskai labdarības organizācijai, kas upurējas nākotnes vārdā un pilda valsts funkcijas, bez atlīdzības, bet tajā pašā laikā taisīt naudu lai šis „bez atlīdzības” notiktos. Man, kā makšķerniekam ir skaidrs, kas darāms lai atļautu ūdas, vides aizstāvji visi kā viens, neko nevar kontrolēt – ūdas aizliegt. Izskatās, ka vairumam ausu šis BS ir tīkams. Nerisina cēloni, bet cīnās ar sekām un tāda popularitāte vairāku gadu garumā nodrošināta, tikai pēc desmit gadiem būsim turpat kur bijām. Lai kā, dibināts ir tas, kas ir dibināts un cik dzirdēju kāds rakstīja vai taisījās rakstīt ministram vēstuli par paveikto uzdevumu, MOSP izveidi, interesanti ko ministrs atbildēja?

Ja tas ir LOSP analogs vai līdzīgs piemērs un pretendē uz Sadarbības padomes kā jumta organizācijas, tad nepastāv tādas organizācijas, kuras to varētu veidot. Nav piekrastes zemju īpašnieku asociācijas, apvienības vai biedrību, nav Ūdeņu apsaimniekotāju asociāciju, Zivju audzētāju asociāciju ar neesmu dzirdējis. Ir daudz Mednieku makšķernieku biedrību (kāds man teica, ka makšķerniekiem nav pa ceļam ar medniekiem). Ir Vides aizsardzības asociācija, pēc termina tai vajadzētu būt organizācijai, kuras biedri ir vides aizsardzības organizācijas, bet vai tā ir? Ir izveidots kaut kas ar mērķi, un uzdevumu aizstāvēt biedru intereses? Pēdējā preses relīzē, Makšķernieku organizāciju sadarbības padome teica, ka paudīs un aizstāvēs visus Latvijas makšķerniekus? Man, kā privātpersonai, izklauvēties pie visiem un uzprasīt ko Jūs dariet un pārstāvat, kādi ir mērķi un intereses vienam nav pa spēkam. Tāpat varbūt man vienīgam viss tas neliekas īpaši normāli un pārējos viss apmierina? No otras puses neskatoties uz to, ka esmu liberāls man šķiet, ka māju sāk būvēt no pamatiem, savādāk tā parasti sabrūk. Ja ir makšķernieku organizāciju sadarbības padome, tad tā, tā kā būtu makšķernieku organizācijām? Jeb visiem? Ja visiem, tad būtu tā kā jāveido no nozaru asociācijām, nevis atsevišķiem biedriem. Tāpēc vajadzētu vispirms uzbūvēt pamatus, saprast kas ir kas un tad tālāk būvēt māju līdz jumtam. Nevis uzlikt jumtu un teikt, ka māja gatava. Bet nu katrs dara kā māk un prot.

Un te ir otrais, neredzu no cilvēku puses, kuri pašlaik ir pietiekušies, ka varētu censties nozari sakārtot, vēlmi sakārtot lietas pēc būtības. Katru iebildumu uztver., gandrīz ar agresiju, pretjautājumi, pārmetumi, ko esat paši darījuši, nāciet sadarboties utt. vismaz man neliecina par vēlmi tiešām ko iesākt lietas labā. Nav šo aktīvistu plānā sākt ar pamatiem un cēloņiem, lai pēc tam varētu noteikt, kas nefunkcionē un nestrādā, jo tādā juceklī vainot varēs visus un nevienu. Ja MOSP ir makšķerniekiem, tad vides organizācijām, apsaimniekotājiem utt. būtu jāprotas un jāatstāj organizācija, kas paredzēta makšķernieku organizācijām, savukārt, ja nozares, tad visiem būtu jāprotas un jāsaprot, ka vispirms ir nepieciešamas nozarē iesaistīto interešu grupu asociācijas vai apvienības un tad tikai var uz to pamata veidot kopējo viedokli paudēju – sadarbības padomi. (te noteikti mācu kā dzīvot, nevis uzrakstu kā to redzu) Pagaidām MOSP ir biedrība ar lielām ambīcijām, kurām tā ne pēc sastāva, iesāktā nestāv ne tuvu. Tiem, kas redz kritiku, apvainojumus, mācīšanu dzīvot, atvainojos, tā ir Jūsu problēma. Manās acīs, Jūs esat pamanījušies labu ideju sačakarēt jau pašos pamatos un tagad vēlaties sūdzēties par to, ka kāds par to uzraksta. 8.augustā vai agrāk uztaisīšu aptauju uz kādu mēnesi, varbūt ir vajadzība pēc organizācijas, kas saucas īstajā vārdā un mērķis ir uzlabot situāciju, nevis „izmantot radušās izdevības”, jo tāpat kāds ir kaut ko jau izlēmis. Ja gribētu visā iesaistīties, nebūtu īpašu grūtību noreģistrēt divatā biedrību ar nosaukumu Labo Makšķernieku Apvienība (LMA) un uzrakstīt iesniegumu MOSP. Man tomēr gribētos realizēt to ideju, kura visiem bija vajadzīga, nevis atbalstīt to, kas steigā ir uzcepts tagad, kur bija tā jāskrien?.

• Kāpēc man šķiet, ka lietas būtu jācenšas sakārtot?

Pēc viena raidījuma nonācu pie atziņas. Zivju audzētājs pakalpojumu izpilda līdz fāzei izaudzēju. Kas laiž upē, tas, kā sapratu nav viņu daļa. Dēļ tā, ka ūdeņos ir nepietiekoša kontrole, foreļu mazuļus ielaida upju posmos, kuri ir nodoti apsaimniekošanā (tā raidījumā tika teikts - pārmetumus raidījumam). Tad sanāk man kā makšķerniekam, kas nemakšķerē licenzētos upes posmos no tā labums ir? Domājiet paši. Pēc manis sanāk, ka dēļ situācijas valstī uzņēmējs atbalstīja ūdens apsaimniekotājus. Vai tā notiktu, ja zivju audzētavas sniegtu pakalpojumu zivju piegāde un ielaišana ūdeņos? Vai tā notiktu ja kontrole ūdeņos būtu pietiekoša? Vai vainīgi ir upes posmu apsaimniekotāji, vai uzņēmējs, kas vēlējās darīt labu? Ļoti šaubos. Man ir apnicis minēt kur un kam ir taisnība, to varētu vienkārši noskaidrot, ja būtu organizācija, kuras interese būtu, lai lietas sauc īstajos vārdos. Biznesa balstīšana vai labdarība, Zivju aizsardzība vai bizness? Cik inspektors ar viņam piešķirto degvielas limitu var nobraukt? Kā rakstīju, ja izrādīsies, ka ieinteresēto nav, norobežošos no visas šīs politikas. Un tiem kas jau berzē rokas uz ūdeņu dalīšanas ugunskura, un neaizdomājas vai paši varēs ķert zivis kur vēlas, netraucēšu. Pie tam ne visi makšķerē ziemā, attiecīgi, ne visi ziemā interesējas par jaunumiem, bet ziemā vai kur daudz var sastrādāt.

• Dažas lietas, lai modelētu nākotni variet padomāt paši:

Uz šodienu, kad ūdeņi norimušies, mierīgi izlasiet rakstu (ir CL pie jaunumiem) kur Vides aizsardzības asociācija, Mēs Zivīm un Valsts vides dienesta pārstāvji pauž sašutumu par Zemūdens mednieku panāktajiem grozījumiem likumā un apskatieties uz rakstu no tāda redzes punkta, mainījās tikai viens, no dažām ūdens tilpnēm viņiem atļāva atrasties vairākās, no drošības viedokļa, no kontroles viedokļa (izņemot apjoma) noteikumi netika mainīti.

Salīdziniet, kas ir rakstīts MOSP statūtos un kas MOSP preses paziņojumā ((ir CL pie jaunumiem) preses relīze nav atsaukta) un kādas organizācijas veido šo biedrību un ko vēlējās tie, kas piedalījās Makšķernieku forumā.

Izvērtējiet priekš sevis šīs lietas varbūt MOSP ir tie cilvēki, kuriem vēlaties savā vietā ļaut lemt sava vaļasprieka nākotni, bet varbūt tieši otrādi, šie nav īstie kas vēlas sakārtot visas lietas. Vienīgais domājiet ar savu galvu un paskatieties tālāk par izkārtni.

• Uzskatiet, ka viss mans rakstītais ir provokācija lai diskreditētu MOSP un kā ir, Jūs varat izsecināt no rakstiem Latvijas Makšķernieku foruma mājas lapā, kur arī atrodams sanāksmes īss apraksts, vīzija par šādas organizācijas finansēšanu, atziņas un citas lietas, CL jaunumos, šis tas ir Lursoft utt.

• Tiem, kuri šo visu lasot nav aizmiguši vairāk par vienu reizi, redz, ka notiekošais nav tas, kas vajadzīgs, domā, ka varbūt ir vērts sadarbojoties kopēja mērķa sasniegšanai, kuri vēlas darīt ko lietas labā, vēlas paust viedokli, veltīt kādu laiku. Tie, kuri nevēlas lai viņu vietā izvēlas un izlemj citi, uz 8.augustu vai agrāk uzrakstīšu par to kādu redzu organizāciju un kas tai būtu jādara, kādas lietas pirms tās izveidošanas būtu jārisina, tad attiecīgi padomāsiet vai ir vērts. Noteikti garantēju, ja atbalsta sākumā nebūs, šī nesanāks siltā, labā nozares spēlētāju un sponsoru atbalstītā organizācija. Ja kādam liekas, ka tas uz viņu neattiecas, varu pateikt pilnīgi nopietni, ja neattiecas šodien, tad nākotnē, šīs lietas Jūs var ietekmēt neatgriezeniski, bez iespējas ko mainīt un iebilst.

• No otras puses, ceru, ka ir cilvēki, kuri vēlas ko mainīt, tikai vairums no tiem klusē un nogaida, daļa sakāpuši nepareizajās laivās, tas arī viss.

• Tiem, kuri māk uzrakstīt īsu komentāru par komentētāju vai uzrakstīto, man Jūsu domas ir zināmas un skaidras.