Lobes ezers. 12,11,11

Ierodoties ezerā saprotam ka uz lieliem lomiem tomēr cerēt nav daudz ko, jo ir pilnīgs bezvējš un seklajos ezeros tas ir ļoti slikti. Dodamies ezerā. Pie krasta kur ir saaugušas mazliet vairāk zāles ir maza ledus kārtiņa. Spiningošanai tas neder jo tas ļoti traumē vizuli. Dodamies tālāk no krasta. Apmētājot meldru pudurus neko nedabūjam. Braucam meklējam tālāk. Atrodam vietu kur pie meldru puduriem aug lēpes. Iebraucam tādā vietā kur var 360 grādos visu pamētāt. Un rezultāts ir. Man tvičojot uz pontoon 21 greedy guts piesakās pirmā zemmēra zaļsvārcīte. Pēc 1 minūtes arī brālim bet šoreiz mērs(atlaists). Man pēc 5 minūtēm arī mērs uz tā paša tviča voblera. Ierijis dziļi tomēr paturēšu. (53,5cm) Mājniekiem arī vajag kādu zivtiņu uzēst. Un tā mēs maldamies un meklējam kur aug lēpes pie meldriem. Ļoti svarīgi ir iemest ar 50 cm precizitāti no pudura, savādāk viņa pakaļ neskries.Tā mēs pa dienu salasījām 8 līdaciņas no kurām 3 mēra. Man bija vēl 55 cm līdaka kuru atbrīvoju(bija labi ēdusi,jo vēders bija resns). Vismaz rezultāts ar brāli vienāds 4pret 4. Es visas zivis noķēru uz Pontoon 21 greedy guts dabīgi brūnā krāsā. Mana pamatdoma bija dabīgs vizulis ar ļoti lēnu un mierīgu tviču un izteikti garām pauzēm. Vizulis pie rāviena izslīd un pauzes laikā ļoti labi grīļojās. Es domāju ka grīļošanās bija tā kas iekārdināja līdaku. Brālis izmantoja Rapala Flat Rap Firetiger krāsā un ar ne īpaši lēnu tviču divas tomēr iekārdināja. 2 viņam vēl bija uz salmo divdaļīga voblera. Katram savs vizulis kuram tic. Kuriem tu vairāk tici dabīgiem vai spilgtiem?