Sveiks. Visu svarīgo, vai dažādo, vienā stundā ar reklāmas un mūzikas starplaikiem ir ļoti grūti pateikt. Es daudz skatos pēc konkrētās copes vietas, un paredzamās zivs lielumu. Par piemēru, šonakt te pie manis "Lādzēnu Purvos", viena divu vīru kompānija iesāka ar 0,14 mm pavadām un pēc divām aprautām copēm ātri nomainīja uz 0,18 mm.:))))) Pavadiņas viennozīmīgi, vai tās ir zem pluda, fīdera jūrā uz butēm un t.t. sienu pats. Es jau sen vairs neuzticos rūpnieciski sietajām. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņas par 100% ir nederīgas! Vienkārši pa starpu gadās brāķīši, un es to negribu piedzīvot. Attiecībā uz pavadiņu materiālu es jau ceturto gadu izmantoju fluorkarbona HM-80 auklu. Mani pilnībā apmierina. Tajā pat laikā tevis pieminētajai Owner auklai arī nav ne vainas, bet tad labāk pērc spolīti un sien pats. Zemi lieku klāt vienmēr. Tagad, kad ūdens ir sasilis tad 50 : 50 ar barību. Ko dod zeme? Zeme neļauj zivij tik ātri pieēsties un apmierināt izsalkumu. Tā caur žaunām filtrē barību un zemi, bet līdz ar to barība gaterī iekļūst stipri mazāk un garākā procesā. Ar vienu vārdu sakot......piesien zivi, konkrētai vietai uz ilgāku laiku. Ne asakas!

Sveiks. Paskaties uz nakteni kāds viņš ir kad ir pilnībā dzīvs, un tad izvērtē viņu pēc divām situācijā. Pirmā, ja ir bijusi cope un esi izvilcis makšķeri laukā no ūdens apskati vai tārps nav "izsūkāts" un palicis vienkārši kā lupata. Tad tas ir jāmaina, zivi šāda versija neuzrunās. Ja cope nav bijusi, un naktenis ir sašļucis uz āķa ( tā būs vienmēr jau pēc pirmā iemetiena), bet pēc uzbūves ir vesels un neaiztikts, tad sakārto viņu uz āķa tā lai maksimāli piesegtu āķa kātiņu. Respektīvi pavelc tārpu pa āķi uz augšu ( var arī uzvilkt augšējo daļu uz auklas) un ieloki āķi vēl, savas divas reizes sliekas ķermenī. Visu par un ap līņiem varēsiet lasīt žurnāla Copes Lietas jūlija numurā. Tad sezona vēl ies pilnā spraigumā, jo visas trīs līņu vecuma paaudzes būs jau iznārstojušas, un tad ķersies arī mammas. Tagad papuči paspēj gan uz dipadu - dapadu, gan vēl apēst pa tārpiņam.:)))

Sveiks. Ja meklēju līni smilšainās vietās ar dzidru ūdeni un gaišu gultni, tad pamataukla ir 0,22 mm, bet pavadiņa 0,16 mm. Pavadiņai jābūt patiešām labas kvalitātes. Viss no monofilās auklas. Savukārt ja ūdens ir mazliet duļķains un tas ir appludinātos kūdras purvos, ūdenskrātuvēs ar sapropeļa gultni, vai stipri zāļainās vietās, tad pamataukla ir 0,26 mm un pavadiņa 0,18 mm.

Sveiks. Ir iespējams kā no krasta, tā no pontoniem. Pontoni ir tādās vietās kur var copēt gan ar pludu, gan fīderi.

Sveiki. Pievienot tārpus ir gandrīz obligāta prasība. Sevišķi jau tos kuri būs spraužami uz āķa. Tas ir tas pats kas barībai pielikt kukurūzu un samest gruntenes ar kukurūzas graudiem uz āķa. Attiecībā uz melasi, tad vismaz es līņu barībai nepievienoju. Esmu mēģinājis, bet neesmu saskatījis būtiskas atšķirības. Labākais efekts ir dzirnaviņās vai Putotājā sakult nakts tārpus! Tā ir štelle!

Sveiks. Laikam jau nevarēšu tevi iepriecināt ar lietderīgu padomu attiecībā uz atkaušanos no ruduļiem. Ūdenskrātuvēs, kur viņu ir ļoti daudz, tie barojas arī naktīs. Ķer visu kas noķerams un iedabūnams mutē. Es arī ar viņiem cīnos, bet tie ir ātrāki par līņiem un neapdomīgāki. Rupmaize vairs nav tā kas bija agrākos gados. Tagad tās saturs nesatur līnim interesējošas garšas un praktiski pats esmu šo ēsmu atmetis malā. Kukurūza arī diemžēl rudulim garšo, bet vari mēģināt ar lielākiem graudiem. Pašam līnim kukurūza nav tas iecienītākais ēdiens, bet ja tavā ūdenī ar kukurūzu tiek piebarotas citas zivis, teiksim karpas, tad līnis šo graudu pazīst un ir vērts mēģināt. Par to ruduļu bada sajūtu pēc ziemas es gan nepiekrītu, jo arī ziemā viņus var ķert ļoti labi. Tātad viņi barojas praktiski cauru gadu. Mazliet sliktāka apetīte ir vēlos rudeņos, bet tad jau arī līnis ir nomierinājies. Arī pavadiņas saīsināšana vai pagarināšana tev neko nedos. Rudulis ēsmu var paņemt arī 7 metru dziļumā kā tas ir piemēram Daugavā. Par rakšanos un burbuļošanu gan ir garāks stāsts. Vispār biju vakar radio SWH kur "Zaļajā stūrī" mēs visu raidījumu apspriedām tieši līņu copes tēmu un tur arī runājām par burbuļošanas atpazīstamību.

Sveiks. Tā tīri ar sausām kājām stāvot, no krasta diez vai varēsi tik tālu aizmest. Tā īsti tuvu krastam vējenes nenāk. Ja jūra ir pavisam mierīga, tad var brist ar brienamo un tad gan ir iespējams viņas aizsniegt, jo nārsts parasti notiek aptuveni 5 metru dziļumā, akmeņainās vietās un līdz ar to tev šādas vietas ir jāzin. Kur es esmu redzējis brienam ir ap Akmens ragu. Gan jau vietējiem ir vairāk informācijas par šādām vietām. Varbūt kāds atsauksies.

Sveiks. Kustēties līņi kustās, bet baroties tā īsti negrib. Pēdējās dienas vakarā, kad vēl pa dienu bija + 25 man paveicās un "izvēlās" smukas zivis, bet tagad, kad ir atkal vēsāks, nekas nenotiek. Nenotiek vismaz kanālos gar krastu. Neesmu bijis mežmalā ( vienkārši pietrūkst laika). Tur ir krietni seklāks un vadoties no vējiem arī varētu būt ūdens iesilis ātrāk. Spiningotāji, kas izbrauc šīs vietas, saka, ka tur visa piekrastes zāle kustoties :))))). Es domāju, ka tajā malā varētu arī tā būt, ka viss notiek, jo šajā ezerā līņi ņem arī pa dienas vidu un tas nav nekāds blefs.

Sveiks. Nu Ventā visi līņi sen jau būs izķerti...:)))))) Parasti līņu cope, ne tikai šajā upē, bet arī citās kur šī zivs mīt, sākās jau pāris nedēļas pēc ledus iziešanas. Sameklē klusu līcīti, pastum nost ledus gabalus, ja ir vajadzība, un aptuveni līdz metram dziļā vietā copē. Barot nav vajadzības, jo līnis aukstajā ūdenī nav aktīvs uz iebarojamo barību. Tas par pašu sākumu. Tagad jau var arī sākt iebarot, bet uzsvaru liec uz tīru pļavas zemi upes piekrastē. Mazliet līņu barības. Es izvēlētos ar slieku vai motiļa aromātu. Sakapā sliekas un iejauc barībā. Melasi nelieto. Uz āķa tas pats naktenis, jo pavasarī zivij vajag proteīnu un viņa nezina to nosaukumu, bet zina kur meklēt:))))). Pavadiņas garums atkarīgs no dziļuma. Ja tev ir metrs zem pludiņa, tad ar 50 cm pilnībā pietiks. Vari, attiecībā pret vasaru, nebūt smalks ar pavadiņas diametru. 0,23 mm būs ok.