Sveiks. Nu diez vai......Sasauksi daudz mazos. Protams, linis pienaks, bet ne tada daudzuma ka gribetos.

Vispar man te visiem jaatvainojas jo turpmakas atbildes lidz 22 datumam sniegsu bez garumzimem......:))))), jo esmu Norvegija, juras cope, bet sis vietejais dators man nedod tadas iespejas.

Es tev varu ieteikt vienu izcili labu versiju kura ir vienkāršāka par visvienkāršāko.

Samaisi iebarojamo barību, sausā veidā, divos traukos. Vienā ķiploku pieber, otrā nē, un redzēsi kas notiek. Līdz ar to arī iebarošanu izdari divās atsevišķās vietās ar vismaz 7 - 10 metru atstarpi.

Ja pērc veikalā ķiploku granulu paciņu, tad vienu tādu pieliec klāt aptuveni 3 kg sausas barības. Būs tāds vidējs rādītājs.

Sveiks.

Jā der, bet tā nav līnim primārā ēsma un vietas kur šīs zivis ķer uz kukurūzas ir salīdzinoši maz. Kukurūzu līnis pazīst ūdenskrātuvēs kur mājo un tiek ķertas karpas.

Sveicināts.

Vispār jau par līņu ķeršanu esmu rakstijis daudz un ļoti daudz. Nemaz nav vēlmes nepārtraukti atkārtoties.

Varbūt tajā vietā kur tu savus līņus ķer tie nemaz lielāki nemēdz būt, vai arī ir liels retums. Tā nav izslēdzama varbūtība. Sevišķi tas attiecas uz nelieliem ezeriņiem vai dīķiem.

Kā barību visbiežāk izmanto, kustīgas mēslu liekas, nakteņus, baltos, maizi + iebarojamā barība ( tiek izveidota ēsmas bumbiņa). Ir vietas kur līnis labi ķeras arī uz kukurūzas.

Sveiks.

Ja tā ir sekla vieta, tad tu no auslejām vaļā tāpat netiksi līdz brīdim, ja tava barība būs spējīga piepulcināt prāvāku zivi kas mazās aizdzīs. Tas fakts, ka lielie netiek pirmie klāt un mazie ir žiglāki, gan tā īsti neatbildēs patiesībai. Pirmkārt iebarojamo barību mēģini taisīt rupjāku.

Kas attiecas uz ēsmām, tad vasarā makarons strādā ļoti labi. Tik pat labi arī kukurūza. Lielākam ēsmas gabalam mazais tik viegli netiks klāt.

sveiks.

Teikšu uzreiz, ka vieglos metāla šūpiņus izmantoju ļoti reti. Kas attiecas uz gumijas zivīm, tad tās gan man ir topā. Strādāju ar tām līdz 2 metru dziļumam. Tehnika te ir dažāda. Ja zivtiņai nav piemontēts vai iemontēts svina smagums, tad velku to ar pauzēm, gremdēšanu un neloģisku raustīšanu. Ar vienu vārdu sakot zivtiņai jābūt vēl dzīvai bet it kā ievainotai kas nevar normāli papeldēt. Ne visas gumijas zivis der šādai spēlei. Es pat teiktu, ka praktiski ir divas, trīs versijas ar ļoti "lupatīgi ļurkanām" astēm. Šādu zivtiņu var kustināt ūdenī ļoti lēnām un ideāli ar viņu spēlēt. Protams, astes nokož, un daudz, bet toties ir rezultāts.

Kas attiecas uz krāsām, tad vienu varu pateikt droši, ka tā uzburtā taisnība par saulainā dienā izmantojamo tumšo krāsu un otrādi, netur kritiku.

Man pašam visbiežāk strādā elektro zaļš, oranžs, melns ar baltu, ļoti efektīgas ir tumšas zivtiņas ar oranži spilgtu asti.

Sveiks.

Ja runājam par pārēšanos, tad tas vairāk būtu saistīts ar plēsīgajām zivīm, jo tikai tām ir kuņģis. Visām karpu dzimtas zivīm, tātad breksim, raudai, ālantam, rudulim, vimbai un tā tālāk, kuņģa nav.

Patiesībā karpu dzimtas zivīm, copes lietu veikalos iegādājamā iebarojamā barība, iet tāpat cauri kā caurbira. Taču zivs nav govs kas var gremot cauru dienu un nakti.

Tajā pašā laikā zivij var būt apetīte un nē. Tieši tāpat kā cilvēkam.

Te galvenais lai iebarojamā barība būtu pēc iespējas irdenāka un kā tu pats raksti, tad var likt un pats arī lieku klāt, kukurūzas rupjo malumu, samaltus sparukumus, kaņepes, linsēklas, rapšu rausi.....

Taču tā vai šitā tu visas dienas garumā nepanāksi vienādu copi, jo tas pats breksis kas līdz konkrētam brīdim ir aktīvi ķēries un iebarojamā barība tam jau spiežas pa anālo atveri laukā, var vienkārši nostāties uz barības galda un nelaist nevienu citu balto zivi klāt.

Sveiks.

Teikšu tā, ka par eholotēm nekāds īpašais padomdevējs nebūšu, jo praktiski šīs mantas neizmantoju vai arī izmantoju ļoti reti.

Taču man ir kāds cilvēks kas ar šīm lietām noņemas pēc pilnas programmas un arī tirgo savā interneta veikalā. Zvani 28360169.

Sveiks.

Ir tādas spoles. Maksā attiecīgi Ls 37 un Ls 38.