Makšķernieks, kopš sevi atceras. Galvenokārt viss saistīts ar pludiņmakšķerēšanu. Regulāri piedalās pludiņmakšķerēšanas sacensībās. Kā komandā, tā arī individuāli izcīnītas godalgotas vietas Latvijas čempionātos. Mūžīgs eksperimentētājs, kurš šādas rīcības " atļaujas" arī mačos. Pagājušā gadā izdevis grāmatu “Makšķernieka Dienasgrāmata”. Regulāri savās pārdomās par copi dalās arī ar žurnāla “Copes Lietas”, laikraksta “Diena", reģ. preses un citu masu mediju starpniecību. Viens no M.Oltes veidoto copes raidījumu ilggadējiem ekspertiem.
čau.
sēžu te štukoju jau pa vasaras copi :)
vieta m.baltezers. itkā vietas ir aptuveni uzzinātas kur uzturas vasarā brekši un līņi no vietējā takuziņa.
domāju par iebarošanu- cik daudz,cik bieži iepriekš iebarot? dzīvoju ezera krastā un nav problēmu patstāvīgi iebarot no laivas.doma daļu ņemt gatavo barību,daļu pašam uzmeistarot. pluss kapātas sliekas, naktstārpi,baltie....
itkā aptuveni skaidrs viss ir , bet gribas zināt Tavu viedokli un domas par šo.
copēšu no laivas pa nakti,krēslu.
Moins.
Nu par vasaras copi laikam štuko jau daudzi...:)))) mani ieskaitot, bet vēl jau vismaz mēneši divi paies zem ledus zīmes, jo februāri sola varen aukstu.
Patiesībā tu jau praktiski atbildēji uz savu jautājumu. Vienīgi uzmanību piegriez tai paša gatavotai barībai kas varētu sastāvēt no kādiem putraimiem. Siltā ūdenī tā ātri ieskābst. To derētu atcerēties. Viss atkarīgs no zivju koncentrācijas tavā vietā, vai vietās. Es ar putrām nekrāmētos, bet gan gatavai barībai klāt liktu zemi, un protams, tārpus. Breksi un līni ezerā ir viegli piesiet, turklāt tavā gadījumā it sevišķi. Ja vēl turklāt ir iespēja regulāri iebarot tad nevajadzētu pārcensties arī ar barības daudzumu. Tas variants, jo vairāk barības, jo vairāk zivju, te noteikti nestrādās. Upē ar straumi tā politika jau ir savādāka.
Nu tad tu cītīgi sabaro un uzaicini uz kādu vakara pasidelku...:)))
Pievieno savu komentāru