Sveiki. Ko būtu labāk pievienot barībai, lai zivīm veidotos caureja un nepārēstos. Runā ka tās ir kaņepes un linsēklas!
Makšķernieks, kopš sevi atceras. Galvenokārt viss saistīts ar pludiņmakšķerēšanu. Regulāri piedalās pludiņmakšķerēšanas sacensībās. Kā komandā, tā arī individuāli izcīnītas godalgotas vietas Latvijas čempionātos. Mūžīgs eksperimentētājs, kurš šādas rīcības " atļaujas" arī mačos. Pagājušā gadā izdevis grāmatu “Makšķernieka Dienasgrāmata”. Regulāri savās pārdomās par copi dalās arī ar žurnāla “Copes Lietas”, laikraksta “Diena", reģ. preses un citu masu mediju starpniecību. Viens no M.Oltes veidoto copes raidījumu ilggadējiem ekspertiem.
Sveiki. Ko būtu labāk pievienot barībai, lai zivīm veidotos caureja un nepārēstos. Runā ka tās ir kaņepes un linsēklas!
Sveiks.
Ja runājam par pārēšanos, tad tas vairāk būtu saistīts ar plēsīgajām zivīm, jo tikai tām ir kuņģis. Visām karpu dzimtas zivīm, tātad breksim, raudai, ālantam, rudulim, vimbai un tā tālāk, kuņģa nav.
Patiesībā karpu dzimtas zivīm, copes lietu veikalos iegādājamā iebarojamā barība, iet tāpat cauri kā caurbira. Taču zivs nav govs kas var gremot cauru dienu un nakti.
Tajā pašā laikā zivij var būt apetīte un nē. Tieši tāpat kā cilvēkam.
Te galvenais lai iebarojamā barība būtu pēc iespējas irdenāka un kā tu pats raksti, tad var likt un pats arī lieku klāt, kukurūzas rupjo malumu, samaltus sparukumus, kaņepes, linsēklas, rapšu rausi.....
Taču tā vai šitā tu visas dienas garumā nepanāksi vienādu copi, jo tas pats breksis kas līdz konkrētam brīdim ir aktīvi ķēries un iebarojamā barība tam jau spiežas pa anālo atveri laukā, var vienkārši nostāties uz barības galda un nelaist nevienu citu balto zivi klāt.
Pievieno savu komentāru