Einārs Siliņš

Einārs Siliņš

Makšķernieks, kopš sevi atceras. Galvenokārt viss saistīts ar pludiņmakšķerēšanu. Regulāri piedalās pludiņmakšķerēšanas sacensībās. Kā komandā, tā arī individuāli izcīnītas godalgotas vietas Latvijas čempionātos. Mūžīgs eksperimentētājs, kurš šādas rīcības " atļaujas" arī mačos. Pagājušā gadā izdevis grāmatu “Makšķernieka Dienasgrāmata”. Regulāri savās pārdomās par copi dalās arī ar žurnāla “Copes Lietas”, laikraksta “Diena", reģ. preses un citu masu mediju starpniecību. Viens no M.Oltes veidoto copes raidījumu ilggadējiem ekspertiem.

Jautā asaris1997

Sveiks,EINĀR.Gribu pajautat.Esmu dzirdejis ka uz linu copi udeni uz gultnes noliek siferi un velak uz siferi ,kas ir uz gultnes iebaro un neslikti keras un bariiba neslikst dunas.Man tas liekas pilnigs absurds.Vai ta varetu but?Ieprieks paldies.

Sveiks.

Teikšu tev pavisam vienkārši. Te nekā neloģiska un absurda nav. Šīfers vai metāla plāksnes ir labs galds vietās kur gultne ir sapropels vai purva rāva. Tas viss ir jau sen zināms un nekā te jauna nav. Iebrauc ezerā, 4 loksnes līdzi, vienmērīgi ( kā uz jumta) noliec un galds gatavs. Uz tā vari nolikt barību jebkurā laikā, jo abi materiāli pastāv ūdenī ilgi, un neviena zāle netiek cauri.

Galds ideāls, taču ir viena problēma. Tā ķīmija kas nāk no tā paša šīfera ir zivīm ļoti kaitīga. Un ne tikai zivīm!!! Arī celtniecībā šīferi izmanto tikai nelielu, palīgēku nosegšanai.

Ja tev šķiet, ka pēc tevis kaut vai ūdensplūdi, tad dari tā, bet ja nē, tad dari kā esmu jau simtiem reižu teicis un stāstījis, ka iebarojamo barību vajag veidot tā lai tā atsitoties pret ūdens virsmu izsķīstu. Līnis pienāks stundas laikā. Ko vēl?

Atbildēts: 17.jūlijs 2013, 18:50 | 1 komentārs | Adrese atbildei
Komentāri
 
Man sakarā ar copējamo vietu ar viena mega problēma, kurai risinājumu, droši vien varētu rast līdzīgiem līdzekļiem. Neba tas, ka barība sagrimst dūņā, bet gan visi iesaistītie ēdāji tā nošmaukstina pa to galdu, ka ārā sāk spīdēt ūdens augu saknes, kurās nākas stādīt vienu āķi pēc otra. Lūk tā ir baigākā škrobe.
o.
P.S. Ne jau āķu žēl, bet gan katru reizi raujot pavadas, tomēr iestājas neliels klusuma brīdis, jo tā šūpošana un galējais tinkš sekļumā to zini dara tramīgu.
18.07.13
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu komentāru
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager