Diemžēl to visu var noteikt tikai ar eholoti. Otra versija, ja tevi aizved pie rokas un parāda vietu. Citus, un reālus variantus, es nezinu. Var jau taustīt ar pludiņu, gremdēt ko grimstošu un skaitīt sekundes un t.t. Tas ir garš process.
Uz tādiem, tik stāviem kritumiem, kā tu minēji, brekši parasti nestāv. Tie uzturās lēzenos kritumos kur no 4 - 6 metri ir vismaz 3 metru gara josla.
Nelīdzenu reljefa vietu Daugavā ir atliku likām. Ir tikai jāzina kur iet vecā gultne, un kur ir HESu radīto, applūdušo pļavu, rajoni. šajos rajonos tad arī breksis ir jāmeklē joprojām. Šādas vietas var labi izprast skatoties pēc krastiem. Tie šajās vietās nebūs stāvi, bet gan līdzināsies lēzeniem krastiem. Arī pēc upes plūduma var ļoti viegli noteikt kur būs pie krasta dziļāks un kur seklāks.

Ar marķieri.

Kā no krasta var pateikt, kur gultne ir nelīdzena? Ir kāds veids, kā aptuveni to var izdarīt, vai tikai ar eholoti? Dziļajā Daugavas pusē ir kante kādus 8m no krasta, kur dziļums aiziet no 2 uz kādiem 9 metriem uzreiz, otrā pusē ir kante kādus 100m no krasta, kur dziļums aiziet no 3 uz kādiem 6m.. Neko vairāk par Daugavu es nezinu, man šķiet, ka tur vispār nav tādu nelīdzeno reljefu apakšā!