Sveiks, ekspert! Gribēju pajautāt, kāpēc piemājas dīķī mājošās zivis dzīvo tikai par ūdens virsmu? Pie vainas ir barības vai skābekļa trūkums, vai lielais karstums?
Makšķernieks, kopš sevi atceras. Galvenokārt viss saistīts ar pludiņmakšķerēšanu. Regulāri piedalās pludiņmakšķerēšanas sacensībās. Kā komandā, tā arī individuāli izcīnītas godalgotas vietas Latvijas čempionātos. Mūžīgs eksperimentētājs, kurš šādas rīcības " atļaujas" arī mačos. Pagājušā gadā izdevis grāmatu “Makšķernieka Dienasgrāmata”. Regulāri savās pārdomās par copi dalās arī ar žurnāla “Copes Lietas”, laikraksta “Diena", reģ. preses un citu masu mediju starpniecību. Viens no M.Oltes veidoto copes raidījumu ilggadējiem ekspertiem.
Sveiks, ekspert! Gribēju pajautāt, kāpēc piemājas dīķī mājošās zivis dzīvo tikai par ūdens virsmu? Pie vainas ir barības vai skābekļa trūkums, vai lielais karstums?
Sveiks.
Te var būt dažādas versijas.
Tas, ka zivis dzīvojas pa virsu nemaz nenozīmē, ka viņām trūktu skābeklis. Skābekļa trūkuma gadījumā viņas jau pusdzīvas vai sprāgušas peld pa virsu. Ja vēl dīķī ir kādi avoti, tad viss pilnā kārtībā. Neesi peldējis un jutis, ka nostājoties uz grunts tā vietām ir salīdzinoši ar virsējiem slāņiem nedabiski auksta?
Patreiz ļoti viegli ir tikt pie lidojošiem kukaiņiem, līdz ar to ir treknāka barības bāze un zivs jau jūt, ka tuvojas aukstāki laiki un laiks uzkrāt taukus. Es domāju, ka līdz pirmajai beigtajai zivij nav ko satraukties ( ja tas tā tiešām notiks). Mierinājumam vari iegādāties ūdens skābekļa mērītāju un izmērīt tā daudzumu ūdenī.
Es tiko atgriezos no laukiem un tur man arī ir neliels dīķītis 12 x 7 metri. Dziļums ap 1,2 metri. Kā mudž no dažāda kalibra karūsām. Ir arī ielaisti līnīši un pat asari. Pēdējie, pie šīs vasaras noteikti būtu nosprāguši jau jūlija vidū, bet neviens nav redzējis. Visas zivis danco pa virsu. Arī ap puskilo karūsas. ( Karūsa gan ir ļoti izturīga).
Ja parādās kāda beigtā, tad gan derētu ielikt kaut ko ūdeni kustinošu, bet nu jau karstumi izskatās, ka būs pārgājuši.
Pievieno savu komentāru