Sveiks. Nekomentēšu ko tu iepriekš rakstīji, bet pateikšu kā rīkojos pats. Pirmkārt parasti ar dzīvo uz līdaku braucu tikai pa ezeriem. Tas ir ja mēs runājam par copi ar pludu. Cenšos ar laivu nostāties tā, lai atrastos niedru, lēpju lapu, meldru ieskautā palielā laukumā, bet ar nodomu, ka stāvu šajā posmā kaut kur no malas, tīrā ūdenī. Respektīvi vietai jābūt tādai lai neizkustinot laivu varu iemest vismaz trīs virzienos. Pēc mazajām zivtiņām neorientējos pilnībā un arī tas fakts, ka teiksim, viena līdaka ir no kādas vietas izvilkta vai arī dabūjusi pa zobiem nav mani pārliecinājis, ka šajā pašā vietā neguļ vēl kāda zaļsvārce. ļoti bieži makšķeres pārmetu. Praktiski līdaku copene vienā vietā man neatrodas ilgāk par 10 min. Tad pārmetu dzīvo kaut vai par pāris metriem iesāņus, tāpēc lai šādi mētātos ir vislabāk iegūt karūsiņas un nevis kādu citu dzīvo zivtiņu kas praktiski jau otrajā metienā būs knapi dzīva.