M.Babris (maituputns) – plēsīgo zivju mednieks. Spiningot sācis no agras bērnības, un līdz pat šai dienai turpina šo nodarbi. Spiningošanas teorētiķis un praktiķis, mīl izmēģināt dažādu spiningošanas inventāru, un copes tehnikas. Līdaka, zandarts un asaris – sporta zivs, bet zivs dvēselei – forele. Daudzu sacensību, kā arī Latvijas Čempionāta dalībnieks, publikāciju autors. Catch & Release piekritējs. Zivis nav ēdiens, bet gan mūsu draugi!
Sveiks meistar!
Jautājums par flurokarbona pavadām,gribu iztestē šā materiāla pavadas mūsu mazajās foreļupēs, neesmu nekad darbojies ar flurokarbonu, tā kā vācu informāciju interneta vidē.
Cik resnu pavadu vajadzētu, cik garu pavadu vajadzētu,un kāda ražotāja Tu ieteiktu?
Un vel, kā labāk piesiet šadu pavadu pie pītās auklas? Un beigās,ko tad Zaļsvāŗces saka par šito tēmu?
Sveiks Foreļupēs es īsti neizmantoju fluorokarbonu, tāpat kā pīto auklu. Pamatā es darbojos ar neilonu (monofilo) auklu. Cik saprotu bailes ir par līdakām. Nu tādas klasiskās foreļupēs, vai upju posmos līdakas īsti daudz nav. Protams var gadīties, un tad ir jautājums, kā zivs uzsēžās uz mānekļa, vai aukla tiek zobos. Ja liksi to pašu 3-4lb fluorokarbona pavadu, tāpat ir liela iespēja ka līdaka to pārkodīs. Es sienu ar tā saucamo burkānu, jeb mahin mezglu.
Pievieno savu komentāru