Sveiks! Jautājums visai provokatīvs :) , bet atbildēšu godīgi. Ne tikai dzirdējis, bet pats esmu piekopis šādus mērus. Krūmos gan neko metis neesmu. Daudzus gadus atpakaļ bija viens posms, starp diviem bebru dambjiem, kur "izslaktēju" apmēram 70 līdakas ar lielām galvām un acīm, kuras viena otru vairs apēst nevarēja un barības bāze tajā posmā bija noplicināta totāli. Tās līdakas bija +/- 40cm robežās. Nākošajos gados es šajā posmā vilku skaistas foreles. Šis ir ļoti kardināls piemērs, tomēr attieksme un sapratne par tēmu "līdakas un foreles" foreļupē, gadu gaitā ir mainījusies. Negatīvais uzskats par līdaku klātbūtni foreļupēs galvenokārt saistīts ar domu, ka tās noēd foreļu mazuļus. Šobrīd varu teikt tā: 1. Neesmu atradis nevienai līdakai kuņģī forelēnus. Pārsvarā tās ir platgalves, vardes un cita radība. 2. Līdakas parasti izvēlas klusākus un mierīgākus posmus, kas galīgi nesakrīt ar mazo forelēnu dzīvotnes vietām. 3. Ūdeles un ūdri. Šķiet, ka līdaka varētu kalpot par sava veida buferi un nonākt plēsēja zobos pirmā. Tas tā- teorētiski :) 4. Galu beigās Makšķerēšanas noteikumi. Ar šodienas skatījumu es neredzu līdaku kā apdraudējumu foreļupē un iemeslu, lai tās atstātu krūmos.

Sveiks! Tas nu ir jautājums uz kuru atbildot varētu veselu palagu sarakstīt :) Domāju, ka pietiek salīdzināt katras disciplīnas popularitāti LV un viss taps skaidrs pat neiedziļinoties niansēs. Turklāt LV mazupes nav tas pateicīgākais poligons šai nodarbei. Tas nav salīdzināms ar skandināvu plašumiem, kur vari izvicotos pēc sirds patikas. Personīgi pats MM izmantoju vienīgi Skandināvijas braucienos. Spingošana arī kā disciplīna ir krietni vienkāršāka. Gan metiena tehnika, gan inventāra nokomplektēšana. Teiktu, ka forelistu pieaugums ir tieši proporcionāls arī makškerēšanas kultūras pieaugumam. Prieks skatīties uz jaunajiem, kam svarīgāks ir process, nevis rīta foreļmaizītes. Protams arī negaušu ir pietiekami, bet esmu pārliecināts, ka lielāku postu foreļu populācijai nodara pārējās cilvēku darbības, kas nav saistītas ar pašu makšķerēšanu.

Sveiks! Iesākumam un pamēģināšanai derēs Tevis minētais spinings. Šobrīd Gaujai optimāli ir 18gr šūpiņi. Protams, skatoties no vietas, kur taisies copēt. Seklākās vietās var izmantot 15gr, 21gr būs jau dziļākām vietām. Cik mānekļus iegādāties ieteikt nevarēšu, jo tas no Tavas rocības atkarīgs, bet kādiem desmit mānekļiem gan vajadzētu būt. Dažādu krāsojumu un svaru. Sevi ļoti labi pierādījuši Akara Viskan šūpi. Man kastītē vienmēr ir līdzi arī vairāki rotiņi. Tas pats Mepps Aglia Long ar 3.nr lapu un smago serdeni būs pašā laikā. Āķus siekstā!

Sveiki! 3m kātus izmanto pārsvarā ziemā, lai vieglāk zivi būtu dabūt pāri ledus malai. Teiktu, ka izmano visai jaudīgu kātu. Protams, ar garāku kātu var iegūt dažus metrus metiena attālumam, bet arī tā nav panaceja. Ar delikātāku inventāru bieži var izdarīt to pašu. Pavasara jūras foreļu izmērs parasti variē līdz 2-3kg, reti lielāki, līdz ar to inventāru var izvēlēties vieglāku. Kātu vidēji 2.70m, auklu apmēram 10-14Lb. Tas pēc ieskatiem. Ar resnāku "zacepus" varēsi izraustīt, bet zaudēsi metiena attālumu. Koks ar diviem galiem. Tests spiningam līdz 21gr. Pilnīgi pietiek, pats brīžiem izmantoju kātu līdz 17,5gr. Spožie seko savai pārtikai un vienmēr ir kustībā. Tiem nav nekādu stāvvietu, lai gan, ja izdodas uztrāpīt uz bariņu, tad var cerēt uz vairākām zivīm no vienas vietas vai salīdzinoši mazā posmā. Tomēr ir vietas, kur tiem patīk uzturēties un nedaudz "aizķerties", bet tas ir uz pavisam neilgu mirkli. Pavasara jūras foreļu migrācija ir interesnats jautājums, kas atkarīgs no ūdens līmeņiem, temperatūras un vēl daudziem faktoriem. Vispatiesākās atbildes būs Tevis paša pieredze.