Protams. Sportisti visu laiku klipsē. Pēc iemetiena atklipsē.
Lai precīzo distanci ieklipsētu, to dara uz diviem krastā iespraustiem mietiņiem.

Liela vai maza, straume nes barības aromātu un karpas nāk tam pretī. No šejienes arī visa taktika. Piemēram, muļķīgi, mest tieši pa straumi uz augšu, jo tad karpai sanāk iet tieši pa auklu un arī visa sistēma uz gultnes stāvēs nepareizi. Utt.

Iemeslu necopei var būt ļoti daudz. Pirmais ieteikums būtu čakli vērot ūdeni, gan pa dienu, gan jo īpaši rītos un vakaros. Ja barotajā vietā var redzēt zivju iznācienus, bet tomēr nav copes, tad vaina ir ēsmās, montāžās. Ja barotajā vietā karpas iznācienus neredz ilgākā laikā, visticamaāk, ka zivis pie tava galda nav pienākušas. Tad tām nepatīk vai nu izvēlētā vieta, vai pati barība.

Te nu noteikti nav stingras matemātikas. Ne nu viņas nārsto visas reizē, ne nu tā atgūšanās fāze ir izteikta. Katrā ziņā nārsta laiks nebūt nav iemesls nebraukt uz copi, ņēmieni tāpat notiekas. Savukārt pēc nārsta, ja tāds vispār ir noticis, nekāda izteikta aktivitātes pieauguma arī var nebūt. Cita lieta, ka nārsts liek karpām pucēties kādās konkrētās ūdenstilpes vietās un tur vai pa ceļam uz turieni tās tad ir lielāka cerība noķert.

Ja karpas ir tiešām palielas un daudz, sāc ar visvienkāršāko kukurūzu. Kaut vai pārtikas veikalā nopērkamo konservēto. To var gan barot, gan uz āķa vai mata likt. Vietā, kur karpas netiek aktīvi darbinātas, tā ir laba recepte.

Ir ļoti daudz veidu, kā copēt dūņainās vietās. Tie visi grozās ap peldošo ēsmu izmantošanu, kas ļauj prezentēt montāžu virs dūņām. Taču tie ir samērā komplicēti. Tomēr jebkurā gadījumā pirms tam ir jāiemācās vismaz aptuveni noteikt dūņu biezumu. Derētu arī spēt pameklēt, vai starp dūņām nav kādi brīvi laukumi ar cietu gultni. Tādus izveido karpas pašas barojoties. Ja tādu atrod, copē no tā ar tradicionālām montāžām.

Nu, būs vien pašam jāspēj pasūtīt caur internetu. Varbūt no Tacklebox, tas uzticams veikals. Nav vienkārši ar muitām no Anglijas, bet viss ir izdarāms.

šobrīd svarīgākais ir saprast, kur karpas atrodas. Tās noteikti meklē, kur ir siltāks ūdens, kaut vai par pusgrādu. Pie tādiem mainīgiem apstākļiem to ir ļoti grūti izpīpēt, tādēļ nākas ņemt talkā termometru. Vislabākie ir iemetamie, ko var piesiet pie makšķeres un nomērīt ūdeni tur, kur plāno makšķērēt. Piemēram šāds:

https://johnsonrosstackle.co.uk/scales/11751-reuben-heaton-standard-ca...

Ja makšķerēsi aukstākā ūdenī, kur šobrīd karpu nav, nekādas superbarības viņas no siltuma neatsauks. Un otrādi, ja atradīsi ezerā vai dīķī vissiltāko vietu, barības izvēlei vairs nebūs īpašas nozīmes.

Diez vai tas atkusnis kaut ko daudz mainīs. Karpām šobrīd ir auksti un arī skābekļa trūkums ūdenī piedevām. Cerības uz copi nav lielas. Katrā ziņā ne uz kādiem seklumiem tās vēl nedosies, paliks visdziļākajās vietās. piemānīt var mēģināt ar kaut ko ļoti smaržīgu, uz spirta bāzes būvētiem atraktoriem vai arī kaut ko dabiski spēcīgu, varbūt ķiploku.