Aivars Rudzinskis

Aivars Rudzinskis

Makšķerē karpas Latvijā un ārpus tās robežām kopš 1997. gada piekopjot moderno "noķer un atlaid" principu kā arī visas iespējas, ko piedāvā modernās karpu makšķerēšanas teorijas. Vai tas ir ezers vai upe Latvijā, Volga, Ebro, St.Lawrence vai cita tūristu iecienīta karpu vieta pasaulē - jautājiet un mēģināsim kopīgi rast atbildes.

Karpa nav ēdiens, karpa ir draugs

Atbildes

Jautā BAigars

Sveiks. Jautājums par Ilģi. Brauciens pēc nepilnām 2 nedēļām, 84h cope.

Plānots likt uzsvaru uz Renmar produkciju, par cik tur 90% ar to copē.

Būsim divatā, blakus sektoros, tuvāk seklajam galam.

Ja neskaita, ka varam uzrauties uz nārstu, ar ko vēl rēķināties? Dūņas pats par sevi, karpas lielas un gudras, ūdenslīmenis ļoti nokrities.

Plāns sākt ar pāris spombām katrā točkā un uz diviem sektoriem veidot kopā vismaz 4 točkas, vēlāk ar diviem kātiem pārejot uz labāko un vienu atstāt eksperimentiem.

Zigrigs arī ir plānā.

Ir te vispār ko ieteikt? :)))

Atbild Aivars Rudzinskis

mēdz būt moška, tādi sīki pretīgi kukaiņi. grūti tai sagatavoties, bet kaut kas jāpadomā. no stratēģijas viedokļa - man nepatīk doma ar diviem kātiem pāriet uz vienu labāko punktu - tas mēdz aizbaidīt zivis. labāk ķert ar vienu kātu nekā neķert ar diviem. trešais - ilgis ļoti nemīl troksni. krastā jābūt maksimāli klusiem. labāk nometni būvēt kaut kur tālāk mežā iekšā, pie krasta pēc iespējas neatrasties un nedauzīt zemi.

Atbildēts: 25.maijs 2020, 10:22 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā arcabalts

Sveiks Aivar.Sēžot pie ezera es novēroju karpas izgājienu no ūdens.jautājums .Var tur veidot karpai baribu galdu vai tomēr nē.Paldies.

Atbild Aivars Rudzinskis

nu tā parasti dara gan. ne vienmēr tas nostrādā, tomēr tas ir vairāk nekā nekas.

Atbildēts: 17.maijs 2020, 00:29 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Mambodambo

Sveiks! Kādu firmu boilas būtu kvalitatīvākas? It kā cenas visām daudz maz vienādas. Kuras no šīm būtu labākais variants-Dynamite baits,Mistral baits,Quest baits, Richworth?

Atbild Aivars Rudzinskis

Sveiks, es šeit pilnīgi noteikti nereklamēšu un nekritizēšu kaut kādus konkrētus ražotājus. Vienīgais, ko es no sirds varu ieteikt - ja nav ticības ražotājiem, rullē pats. tas ir interesanti, aizraujoši un daudzkārt ātrāk palīdz saprast zivs reakciju. Otrkārt, starp boilām nav tik daudz jāmeklē kvalitāte, kas ir visnotaļ abstrakts jēdziens, bet gan piemērotība konkrētiem apstākļiem un konkrētam ūdenim. tas, kas labāk strādā vienā vietā un vienā veidā, citur un citās rokās var strādāt mazāk. ja būtu viena vislabākā boila, tad jau visi uz viņu ķertu. tomēr pat vislabāko boilu karpas ar laiku "atkož" un sāk ignorēt. tādēļ arī ir vajadzība pēc nepārtrauktas maiņas.

Atbildēts: 14.maijs 2020, 21:57 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā raineruu

Sveiks! Kā rīkoties situācijā,kad visu grunti klāj pluss mīnuss vienu metru dziļa dūņu kārta? Zinu,ka teiksi,ka ir jāmeklē vieta,kur ir cieta grunts,bet esmu izmeklējies un bez panākumiem. Kas notiek ar barību,kad samet to ūdenī? Tā nogrimst un īsti nekādas jēgas nav,vai ne? Un tas pats ar boilu,vai ne? 2.Drīz visa tā vieta aizaugs ar zālēm,vai varētu darīt tā,ka iepriekšējā dienā izpļauju sev paredzēto vietu un nākamajā dienā sametu tur makšķeres? 3. Vai spod mixa vajag likt birstošo barību vai tomēr tikai sagrieztas boilas,pelletes,graudaugus un apliet ar boosteri?

Atbild Aivars Rudzinskis

1. Slavenais Ilgis ezers Lietuvā ir tieši tāds - dūņas biezā slānī un velti meklēt kādu tīru vietu. nekas, tauta ķer jau gadu desmitiem. karpas rokās pa dūņām un atrod gan makšķernieku samestās boilas, gan visu pārējo labumu. Ir gan dažas nianses. pirmkārt, jācenšas pēc iespējas mazāk iegremdēt ēsma ar āķi dūņās. tādēļ izmanto ļoti vieglus svinus, 30grami maksimums. ar superasu āķi copes ir pieteikoši drošas. pavadiņas taisa no ļoti mīksta materiāla un garākas - 40-50 cm. uz mata liek peldošu vai neitrālu boilu vai sniegavīru. man daudzas copes ir bijušas no sniegavīra, kas sastāv no 3 boilām. bet nu maza izmēra ēsmas arī strādā - atkarībā no laikapstākļiem un karpas noskaņojuma. barot jācenšas pēc iespējas koncentrēti, lai veidojas tāds kā barības katls, kurā starp daudzām dažādām barības sastāvdaļām ietrāpās arī tavējā ar āķi. barībai vajadzētu būt pēc iespējas dažādai - sākot ar dziļi grimstošām boilām, mazāk dziļi grimstošām peletēm, pa "gaisu" peldošām kaņepēm un kaut kādiem ūdeni iekrāsojošiem materiāliem, piemēram, kondensētais piens vai attiecīgas šķirdās piedevas. ideāli, ja tādu zupu var iegāzt no laivas - būs gan precīzi, gan efektīvi. ja nav laivas, var kaut vai iepeldēt -ir taču jau silts. sliktākajā gadījumā ar piepūšamo matraci kautvai. arī makšķeri var ievest tādā veidā - ielikt iekšā tieši tajā paša zupā. bet nu var jau arī spodot - tas būs sportiskāk. 2. Par pļaušanu - karpa nav tik dumja, ja tu tur kaut ko izpļausi, viņa labu laiku tuvumā nerādīsies. ja aug zāles, tajās NOTEIKTI būs ejas, pa kurām karpas staigā. tev jāatrod šīs ejas, vēl labāk - eju "krustojumi" un jānoliek tur savs "luksofors" no sarkanas un dzeltenas boilas. jā, tieši sarkanās, rozā, dzeltenās krāsas vislabāk strādā zālēs. Protams, arī visa makšķere jāpielāgo copei zālēs. turklāt neatkarīgi no tā, vai āķi ieliksi zālēs vai kādā brīvākā lauciņā - karpa pēc copes tāpat jozīs iekšā džungļos un diez vai tev būs iespēja to novērst. tapēc labāk uzreiz tin uz spoles pīto auklu, montāžu izvēlies ar nosktkrītošu svinu, pietiekoši izturīgu (ne obligāti lielu) āķi un pēc copes velc no visa spēka. vai vēl labāk - esi gatavs braukt karpai pakaļ ar laivu. 3. padomā, kā tas viss tur grimst! birstošā barība grimst ļoti lēni, daudz lēnāk nekā boilas. ja gribi veidot "mākoni", tad birstošās barības pievienošana var attaisnoties. bet ļoti bieži, sevišķi mazliet dziļākās vietās var sasniegt tieši pretēju efektu - karpas celsies birstošajai barībai pretī, ar atvētu muti centīsies to visu savākt un tava uz grunts gulošā boila ar āķi dabūs gaidīt, kad karpa izdomās atgriezties lejā. ir pavisam nepatīkami, sevišķi mačos, redzēt, kā spodošana ar birstošo barību reāli apstādina copes uz stundu vai divām. līdzīgs stāsts ir, starp citu, arī ar kaņepēm - tās arī grimst ļoti lēni vai pat vispār negrimst! tāpēc ielej spainī ūdeni, iemet vienu sauju spodmiksa un pavēro, kas notiek. un tad izdomā - vai tev to vajag? vai varbūt kaut ko paņemt nost vai varbūt pielikt klāt?

Atbildēts: 13.maijs 2020, 01:09 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Piedalities

No iepriekšējām copēm radās jautājums par iebarošanu ar spombu.

Makšķerēju apmēram 60m attālumā.

Bija liels vējš, kas nepūta sejā, bet gan no sāniem. Atliku uz spoda spoles attālumu, izmērīju pēc tam to priekš makšķerēm, lai būtu vienāds attālums. Problēma radās brīdī, kad iebaroju ar spombu. Brīdī, kad spombs sasniedza savu attālumu, tas pa vējam aizlidoja vairākus metrus nost no manas iecerētās vietas. Kā šādā situàcijā rīkoties un visprecīzāk piebarot?

Man ir fox spomb vidēja izmēra un iepriekšējās copēs katru trešo reizi tas neatvērās kad iemetu, vai problēma ir manā iemetienā vai jāmaina spombs?

Un vēl sāku domāt par starpību barības nokrišanai. Vai nav tā, ka dziļākā vietā barība no spomba ūdenī aizlido kādu gabalu tālāk un tāpēc makšķeres distanci atlikt nedaudz tālāku nekā spoda?

Esmu iesācējs šajā iebarošanas lietā, tāpēc tik daudz jautājumi.

Atbild Aivars Rudzinskis

sānvējš, protams, sarežģī lietas. ja spombs metienā novirzās no iecerētā punkta, tas jāmērķē attiecīgi dažus metrus sāņus. To gan pateikt ir vieglāk nekā izdarīt... Vēl jāņem vēra, ka aukla metiena brīdī sānvēja dēļ veido loku un spombs neaizlido tik tālu, kā ir atklipsēts un kā būtu, ja aukla būtu taisnā līnijā. tādēļ auklas klipsēšana nav vienīgais attāluma mērīšanas veids. es šādos apstākļos, ja gribas ļoti precīzi barot, varbūt atstātu marķieri ūdenī un izmantotu to par orientieri. spombs teorētiski varētu neatvērties, ja iekrīt ūdenī sāniski. tas tā varētu notikt auklai atsitoties pret klipsi brīdī, kad spombs jau ir tuvu pie ūdens. tad tas gaisā nostājas horizontāli un tā arī iekrīt ūdenī - ar sānu. 60 metri nav tik liela distance, ka nevarētu piešauties puslīdz precīzi mest arī bez klipsēšanas. par dziļumiem - nē barība neaizlido vis tālāk, ja ir dziļāks. bet svins ar āķi, ja būsi nomērījis tieši tikpat garu auklas posmu, kā spodam, nosēdīsies TUVĀK nekā lidos spods. uzzīmē ūdeni šķērsgrizumā, savu auklu brīdī, kad svins atsitas pret ūdeni un attiecīgi, kur tas nogrims - tas būs tuvāk. un jo lielāks dziļums, jo tuvāk. un jo tuvākā distancē tas notiek, jo arī tuvāk. lielā attālumā un nelielā dziļumā šī starpība nav tik liela. tas gan ir tad, ja grimstot turam auklu nostieptu. To parasti arī visi dara, jo grib sajust tradicionālos donk atsitoties svinam pret zemi. arī iespējas sapiņķerēt pavadiņu tādā veidā ir mazākas. tomēr par distances saīsināšanos daudzi aizmirst. rezultātā āķis guļ tuvāk nekā ir iebarots. dažreiz tas ir labāk, bet biežāk gan labāk ir tieši otrādi - kad āķis ar ēsmu atrodas nedaudz pāri iebarotajai vietai. Tāpēc labāk makšķeres distanci uzlikt kādu metru vai pusotru garāku nekā spoda.

Atbildēts: 7.maijs 2020, 00:27 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā andzinss

Par vēja virzienu utt skaidrs.

Pēc kā labāk vadīties marķējot, potenciālo karpu makšķerēšanas vietu.?

Atbild Aivars Rudzinskis

klasiska marķējamā vieta ir kāda kante, kur ir dziļuma strauja izmaiņa. makšķerēt var gan kantes apakšā, gan augšā, gan pa vidu - karpas atkarībā no apstākļiem var būs visos trijos dziļumos. dīķos tā nereti ir vecās upes gultne, kas piesaista. noteikti ir labi, ja atrodas kāds zemūdens uzkalns, sēklis. Tā nereti ir ļoti laba barošanās vieta, sevišķi, ja atrodas kaut kur patālāk no krasta. trešais, ko meklēt, sevišķi dūņainākos ūdeņos, ir tīras no dūņām, smilšainas vai akmeņainas vietiņas. tās var būt ļoti mazas, kvadrātmetru vai pat vēl mazākas, toties tās noteikti liecina, ka karpa šeit barojas. visbeidzot, tie var būt kādi zemūdens koki vai krūmi, vai virspusē neredzamas zāļu saliņas. tādās vietās arī karpas noteikti var meklēt tuvumā.

Atbildēts: 28.aprīlis 2020, 23:39 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā arcabalts

Sveiks Aivar.Mēģināšu aprakstīt situāciju.Ezers dziļākā vieta 4 metri Es copēju līcītī dziļums 3m .Ir man ehalots lieku ēsmu uz kanti ezers savienojas ar upi mēģināju pie krūmiem .apstaigāju ezeru visapkart nekādas pazīmes no karpām neviena iznāciena no ūdens.karpas ir un lielas .Paldies.Tas vis notiek Vācijas ūdenos.

Atbild Aivars Rudzinskis

Tādēļ jau tās lielās karpas ir tik prestižs loms, ka ar pāris teikumiem to atslēdziņu neatradīsi. Pirms daudziem gadiem CL žurnālā rakstīju par vienu vācieti, kas līdzīgā ezerā noķēra pasaules rekordu. īsumā stāsts tāds, ka viņš brauca uz to ezeru visu vasaru, gandrīz katru nakti. pa dienu strādāja. katru vakaru viņš savas makšķeres nevis iemeta, bet nirstot nolika tik perfekti, cik vien tas iespējams. Izvēlējās labāko vietu, glīti izkārtoja pavadiņu, lai tā vispār nebūtu redzama, maksimāli noslēpa auklu un visādi eksperimentēja ar ēsmām un barībām. un zini ko? Rudenī beidzot sagaidīja PIRMO copi!!! kaut kādi 38kg laikam bija, detaļas vairs neatceros. Tā kā mums vēl garš ceļš priekšā. Es saprotu, tev ir samērā daudz laika un iespēju to ezeru apstrādāt. Tad nu es ķertos pie tās lielās karpas pieradināšanas pirmkārt. izvēlētos svaigu (saldētu vai pašrullētu) augstas kvalitātes BARĪBAS boilu. barotu ar to ļoti nelielām porcijām un ļooooti izklaidus. lielās karpas NOTEIKTI izvairās no lieliem barības galdiem. vienā reizē iebarotu 300-400 gramus un ļoti izklaidus pa pēc iespējas plašu teritoriju. Ja viņai garšo, lai staigā un meklē. barotu vismaz nedēļu. vispār bez makšķerēšanas. dažādās vietās. noteikti NELIEC to boilu, kuru baro, uz āķa mata. ja šausmīgi gribas makšķerēt, liec virsū kaut ko citu, tikai ne to boilu, ar kuru baro! citādāk sačakarēsi visu plānu. barojamo boilu liksim uz mata ne ātrāk, kā pēc nedēļas. tomēr ar laiku vajadzētu sākt saprast, KUR viņa barojas. kante tā nav, tur diez vai ir kas ēdams. kante parasti ir maršruts, pa kuru karpa pārvietojas, bet tā nav ēdamistaba. jāmeklē kaut kādas pazīmes, kur viņa ēd. ja ezers ir zāļains, tās varētu būt kādas ejas vai tīrāki lodziņi starp zālēm. ja gultne dūņaina, tie varētu būt mazi tīras gultnes pleķīši, ko viņa iztīrījusi barojoties. Varbūt ezerā dzīvo gliemenes? vēži? kur tie uzturas? karpa noteikti nāk ar tiem baroties. katrā ziņā vislielākā iespēja ir noķert karpu tur, kur ir viņas barības vieta. kā jau teicu, ar čaklu barošanu pie sevis to neatvilināsi, tev pašam ir jāiet viņai pakaļ. Kādā veidā? eholote ir vājš palīgs, vajag mēģināt redzēt ar acīm, kas notiek uz grunts. akvaskops būtu ideāls, zemūdens kamera arī der. Kā minimums, pītā auklā iesiets svins, ko no laivas var klaudzināt pa zemi un meklēt atšķirības grunts struktūrā. Būsi pārsteigts, cik daudz var tādā veidā uzzināt. Visbeidzot, izdomā, kur ir viņas mājas. Vislielākā karpa ezerā vienmēr izvēlas VISLABĀKO vietu. atrodi to, un jau būs puse no uzvaras. Ja ar visu šo būsi ticis galā, dod ziņu, domāsim tālāk.

Atbildēts: 20.aprīlis 2020, 22:50 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā runers

Labdien!

Vai 6ft 3lb nash scope kātu var slogot tāpat kā 12ft fox,jeb, vai ir kādas knifiņi?

Paldies!

Atbild Aivars Rudzinskis

3lb ir kāta tests, tātad 3 oz būtu tas svins, ar kuru var vicināties bez bēdu. palielāks pva jau prasītos pēc vieglāka svina. tā tādas standarta atbilde, lai es nebūtu vainīgs, kad salauzīsi. ja nopietni, diez ko nespēju iedomāties vajadzību to īso kātu baigi slogot. Kāts viennozīmīgi paredzēts copei tuvā distancē, bieži vien no aizaugušām vietām. šādos apstākļos prioritāte ir precizitāte un maksimāls klusums. otra opcija, kad es labprāt lietotu tādu kātu, ir cope ar laivas palīdzību. abos gadījumos nav nekādas vajadzības kātu slogot lielākai distancei.

Atbildēts: 20.aprīlis 2020, 22:28 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā arcabalts

Sveiks Aivar.Jautäjums sekojos Otro reizi braucu uz vienu un to pasu ezeru ienemu vietu kur vejs pūš sejā.izmeģināju visa veida boilas ,kukuruzu , tigerriekstu dzilums 4 m 3 nedelas temperatura ap 18 gradiem udens ari apmeram 10 .nu nevaru es karpu izmānit.ko tu varētu vel ieteikt.copēju Vācijā.Pa visu ezeru nevienam nav vel izdevies nokert pavasara karpu.Paldies.

Atbild Aivars Rudzinskis

izklausās pēc sarežģītas misijas. ja jau nevienam nav izdevies, tad karpas tai ezerā ir ļoti gudras un viltīgas. visticamāk arī iemācījušās tikt galā ar ierastajām pavadiņām, neuzķerties ņemot mutē kaut ko nepazīstamu. Lai kaut cik sakarīgi atbildētu, man vajag maksimāli daudz informācijas. pacenties uzrakstīt jautumā visu, ko vien vari un cik vien vari. tad domāsim tālāk.

Atbildēts: 20.aprīlis 2020, 12:38 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Piedalities

Paturpināšu par 2-3 dienu iepriekšēju piebarošanu..

Vai siltākā (12-15grādu ūdens tempr.) laikā piebarot ar Spod mix, respektīvi, ar kukurūzu, kaņepi, peletēm, sasmalcinātām boilām, utt.? Vai tomēr šīs 2-3 dienas pirms copes tikai ar veselām boilām? Un copes dienā sajaukt spod mix (ar samaltām boilām, peletēm) priekš PVA maisiņiem un spomba?

Paldies vēlreiz!

Atbild Aivars Rudzinskis

iepriekšējās iebarošanas galvenais mērķis ir "uzsēdināt" karpu uz tavas konkrētās boilas. karpa to pamazām sāks atrast, atzīs par garšīgu un veselīgu esam un čakli ēdīs, pat intensīvi meklēs. Pēc pāris dienām atbraucis uz copi, uzliksi to pašu boilu uz mata un pasākums aizies. tāpēc barot ar jebko citu nav nekādas nozīmes. cita lieta, ka svarīgi ir iebērt tās boilas tur, kur karpas uzturas. pretējā gadījumā rezultāts var nesanākt tik labvēlīgs. man ir bijušas reizes, kad šādu iebarošanu veicu vienā dīķa malā (kur ir silts un pūš iekšā vējš), bet pēc pāris dienām copēju otrā, jo vējš ir mainījies. karpa seko siltam ūdenim un tev ir jāseko karpai. Pēc tam, copes dienā jau var iebarošanā izmantot visas pārējās tevis minētās sastāvdaļas. it sevišķi, ja ir labs laiks un gribas noturēt uz vietas palielāku karpu koncentrāciju.

Atbildēts: 15.aprīlis 2020, 13:28 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager