nezinu, pusgadu turēt kukurūzu man līdz šim nav bijis pacietības. dažas dienas jā, bet par vairāk nezinu. katrā ziņā fermentēta kukurūza jau nav nekāds brīnumlīdzeklis, it sevišķi tādos nelielos daudzumos. kā jau rakstīju, galvenais, ka tā ātrāk sagremojas un tāpēc karpa to var vairāk apēst salīdzinājumā ar svaigi pagatavotu. Bet teikt, ka karpas īpaši meklē ieskābušu kukurūzu, tur būtu vēl jāpaanalizē. Katrā ziņā es tavā vietā noteikti pamēģinātu. ja būs labi, būsi atkodis ko interesantu. ja nebūs, noķersi to karpu nākamreiz.

ja ir straume, tā parasti sanes visu barību bedrītēs. vai lielākas bedres izejā. tur arī karpas savācas. nereti metrs turp vai šurp var būt izsšķirošs. Svarīgi ir to bedrīti ne tikai atrast, bet arī viņā ietrāpīt svinu, jo tas grimstot arī tiek nonests ar straumi. straumē ūdens temeperatūras atšķirības dažādos dziļumos nav būtiskas, ūdens sajaucas un nav, kā erzerā.

Nezinot copes metodi man būs pagrūti komentēt. Ja ķer un baro ar boilām, tad problēmu parasti nav - tur jau ir boilu galvenā priekšrocība, ka mazās zivis tās neēd. Lietojot visas pārējās barības - kukurūzu, kaņepes, graudus, kombinēto un birstošo barību, peletes ir jārēķinās, ka mazās zivis, tai skaitā karūsas šo barību ēdis. Cita lieta, ka karpas, kas ir lielākas, parasti šīs sīkās zivis no barības galda aizdzen prom. Līdz ar to - ja ķeras karūsas, tad karpas vēl nav pienākušas, bet drīz pienāks - tās redz mazo zivju aktīvo barošanos un noteikti gribēs pienākt pārbaudīt, kas tur tāds interesants ir. Tad nu ir makšķernieka kārta šo mirkli nenogulēt un turpināt barot.

Var darīt abejādi. Dipošana parasti dod ātrāku rezultātu. Tikai nevajag dipot ar ķīmiskiem negaršīgiem dipiem, kas domāti āķa boilai.

Necopei var būt neskaitāmi iemesli, būtu jau forši, ja vienmēr varētu zināt, kur vaina. Runājot par pārnešanu, jāmēģina visādi. Ir bijušas reizes, kad karpai patīk tikai tā boila, kas diennakti nostāvējusi neaiztikta.

ja ir kuģītis, meklē piekrastē - metra, pusotra dziļumā, kur saule silda ūdeni vai vējš pūš iekšā silto ūdeni. varbūt ir kādas salas, zāļu malas, puduri pie kurām piesieties. Plika kante nav tas interesantākais, pa ko strādāt. Ja tā ir upe, tad, protams, tas stāsts varētu būt savādāks.

Karpām, tāpat kā citām zivīm, mēdz būt laikapstākļi, kas nelabvēlīgi ietekmē aktivitāti. Ķert tādās reizēs kļūst grūtāk un nereti nekas cits neatliek, kā gaidīt, kad laiks stabilizēsies. Tomēr nav tā, ka vispār nevar noķert. Šādās reizēs daudz būtiskāk izpaužas tās nianses, par ko daudz runā, bet bieži aizmirst-barības kvalitāte, montāžas diskrētums, barošanas precizitāte utt.

10 m dziļums ir baigi liels, labāk jau būtu meklēt seklākas vietas, kur ūdens siltāks. tad varētu arī vairāk barot. ja tomēr gribas copēt tādā lielā dziļumā, tad gan vairāk jāspiež uz atraktora vai dipa daudzumu nevis lielu barības apjomu.

Karpās pilnīgi noteikti ir pēdējais brīdis braukt. Ūdens temperatūra tiešām ceļās un līdz ar to arī karpām apetīte. Tāpēc jābaro arvien vairāk. Ja boilas ir labas, tad noteikti labāk ar vienām un tām pašām, lai zivis pie tām pamazām pierod un drošāk ņem. Ja brauc uz ilgāku laiku, tad sākumā liec naktenieku un vēlāk pārej uz boilu.