3 varianti. 1. visrezultatīvākais - meklēt vietas ar cietu dibenu. kaut vai metru no krasta, kaut vai kaut kur starp zālēm un barot un ķert tur. jāapzinās, ka karpai gribēsies ēst to, kas ir uz āķa tur, kur tā parasti barojas. 2. ļoti iespējams, ka karpa spēj atrast barību tajā putrā. mute tai darbojas kā putekļusūcējs un izfiltrē ēdamo no visādiem mēsliem ārā, rakties pa dūņām barības meklējumos tai patīk, tādēļ ir iespējams, ka pat iegrimušu ēsmu tā atradīs. 3. peldoša barība un ēsma. vai nu pa virsu peldoša vai pusūdenī. sākot ar pāris centimetriem virs šī dūņu vai dubļu slāņa un beidzot ar pēdu zem ūdens virsmas - kaut ko garšīgu un interesantu tā paņems. šādos gadījumos iebarošanai izmanto kaut ko ļoti lēni grimstošu, parasti ļoti birstošu un arī pašķidrinātu ar kaut ko biezu, piem, kondensēto pienu, un baro regulāri un mazām porcijām veidojot ūdenī tādu kā barības stabu. tomēr visinteresantāk būs klusā un mierīgā stūrītī sašaut peldošu barību (baltmaizi vai vislabāk nopirkt peldošas granulas) un skatīties, kā pamazām sīkās zivtiņas pazudīs un parādīsies karpas. tad, vienam no kumosiņiem pievieno āķi un plikā auklā - aizzziet!