Atkarīgs no tā, kādiem mērķiem to vēlies. Kaņepes, protams, ir barība, kas piesaista karpas vienmēr un visur, taču jārēķinās, ka tās ir ļoti vieglas un zem ūdens “lido pa gaisu”. Tās ļoti ilgi grimst. Ļoti. Tādēļ straumē vispār ir lietojamas vien ļoti specifiskos gadījumos. Bez tam vienmēr ir risks, ka karpa uzsēžas uz kaņepēm un neko citu negrib. Bet uz mata kaņepi neuzliksi.

Citi varianti der tikai vietām, kur karpu ir tiešām daudz, tās ir dūšīgi jābaro un gribas ietaupīt uz barību. Pretējā gadījumā tie tikai samazinās cerību uz copi.

Saintriģēja tas ruksītis, kas uz spininga noķerts, bija soc tīklos? Lielupē karpas ir un ir bijušas vienmēr. Noķert grūti, jo visi pie mums grib ķert no krasta - teltis, gultas, šašliks… Ja es gribētu ķert Lielupē, tad tikai no laivas. Vairāk laika veltītu vietu meklēšanai, iebarošanai, mazāk sēdēšanai. Vajag izpīpēt, kur karpa dzīvo - kaut kādi zem ūdens sakritši koki, zāļu audzes. Ap tām tad apkārt meklēt, kur varētu būt iebarošanas punkts. Ideāli, ja no tā smaržu ar straumi nesīs iekšā karpas mājās.

Īsti nesapratu, kas ir domāts ar vārdu - noturēt. Noturēt var tikai to, kas jau ir pienācis. Katrā ziņā iesaku ņemt vērā, ka karpas turpina aktīvi gatavoties ziemai un ēd dūšīgi - tik, cik var sagremot. Tādēļ ir ļoti svarīgi dot barību, kas sagremojas ātri nevis aizštopē vēderu uz ilgu laiku. Un, rēķinies, ka viens tāds 20kg ruksītis dienā var daudz apēst. Trīs ruksīši - trīsreiz vairāk:)

Tas ir milzīga raksta vai pat vairāku rakstu temats, šeit tik plaši nevarēšu paskaidrot. Pamatdoma ir tā, ka rudenī karpas aktīvi barojas, uzkrājot enerģijas rezerves ziemai. Tas nozīmē, ka tās meklē labu, kvalitatīvu barību, kurā šādi enerģijas avoti ir, un vairs neskraida pakaļ krāsainām bumbiņām. Tapēc rudenī karpai vislabākā barība ir kvalitatīva, sabalansēta boila. Daudz tādu boilu. Toties nav vajadzības pēc spilgtām krāsām un spēcīgam smaržām. Pavisam labi būtu, ja ar šādām boilām būtu sākts barot jau vasarā, pamazām sagatavojot zivi rudens sesijām.

Otrkārt, ir jāsaprot, ka rudenī ūdens atdziest no augšas, līdz ar to siltāks ūdens ir ezera dziļākajās vietās. Tur arī būtu meklējama karpa. Tas ir diametrāli pretēji pavasarim. To pašu jāsaka par vēju. Ja siltās pavasara dienās labāk ir nostāties tā, ka vējš pūš sejā, tad aukstās rudens dienās tieši otrādi - jāmeklē aizvēja vietas. Tomēr arī saulainā rudens dienā karpa var izlīst pasildīties saules staros seklumā. Tiesa, tās būs tikai pāris stundas, kad saule tiešām kaut cik silda. Katrā ziņā, vislabākais karpinieka draugs rudenī ir iemetamais termometrs.

Protams, kad nāk virsū sals, pamazām karpu copē iestājas ziemas režīms, kas atkal ir pavisam savādāks. Tad ir strauji jāsamazina barības apjoms un jāmeklē veidi, kā ēsmu izcelt un padarīt atraktīvāku - ar spilgtākām krāsām un spēcīgiem, aukstā ūdenī labi škīstošiem aromātiem.

Rudens un pavasara karpu cope atšķiras kā diena no nakts. Pa lielam, otrādi ir pilnīgi viss. Ja rudenī piekop to pašu taktiku, ko pavasarī, tad nav ko brīnīties.

Lietus un citu apstākļu ietekmē ūdenī var būt dažādas pārmaiņas, ne tikai ūdens līmeņa celšanās. Pēc sausuma un bezvēja perioda lietus un vējš var atnest ūdenī svaigu skābekli piemēram. Tas var būt viens no iemesliem, kādēļ karpas aktivizējas. Tīri kā piemērs. Tādēļ nevajag uztvert konkrētus apstākļus kā garantiju, ka copes nebūs, bet braukt makšķerēt vienmēr, kad ir tāda iespēja.

varbūt pamēģini lielāku āķi.

karpa ir ļoti jutīga pret dažādu ķimikāliju klātbūtni ēsmā vai tās tuvumā (montāžā). Teorētiski krāna ūdenī var būt vīsādas ķimijas iekšā, realitātē jau nav tik traki. tas domu gājiens varbūt saglabājies no padomju laikiem, kad pilsētās dzeramais ūdens tika hlorēts - tādā vārīt nu tiešām nevajadzētu. Protams, ar ezera ūdeni būsi pasargāts no tādām šaizēm. daudzi karpinieki ar kulināriju nodarbojas ezera krastā, līdzi ņemot gāzes plītis vai prīmusus.

karpa jūt ziemas tuvošanos un pastiprināti barojas, lai uzkrātu enerģijas rezerves aukstajam laikam. tiesa, ja vien tam ir piemēroti laikapstākļi, vējš, ūdens bagāts ar skābekli. Gaisa temperatūrai šobrīd nav nozīmes, ūdenī tā tāpat vēl kādu laikua būs augsta un karpai komfortabla. Tāpēc barot var daudz un regulāri.

Laiks ir tāds, ka ir jāvēro vēja daudzums. Ja ilgstoši nav vēja, ūdenī pazūd skābeklis un zivīm paliek nekomfortabli. tad liela barošana noteikti nāks tikai par sliktu, var mēģināt kaut ko ķert uz krāsainiem popapiem, līdzīgi kā pavasarī pa aukstu ūdeni. Otrs variants šajā laika ir izmēģināt copi ar zigrigu. tā varētu būt panākumu atslēga tad, ja karpas pastāvīgi grib atrasties ūdens virsējos slāņos. ja nezini, kas ir zigrigs un kā ar to copē, meklē manus rakstus ziņu sadaļā vai žurnālā.

Ja vējš ir un karpas ir aktīvas, tad šādā laikā var strādāt praktiski visas barības. Varbūt vienīgi nevajag pārspīlēt ar ķīmisko aromatizatoru lietošanu, visādi citādi ierobežojumu nav. Ja runājam par upes gultnēm, tad, protams, dīķos tas ir labs orientieris, no kura sākt meklēt zivi. Pilnīgi noteikti tur nav vienas receptes, karpas var gan būt tajā gultnē, gan arī seklākajā un plakanākajā daļā. Der papētīt, vai tai gultnē nav biezs dūņu slānis un, ja ir, attiecīgi pielāgot montāžu, lai visa tā padarīšana neiegrimst dūņās. Mēdz arī būt, ka vecajā gultnē ir daudz ķērāju, ar tos vajag tad ņemt vērā. Es katrā ziņā neieciklētos uz to veco gultni un, piemēram, vienu kātu turētu tur, bet ar otru taustītu seklākās vietas.

manuprāt, arī trīs dažādas boilas jau ir par daudz. labāk būtu viena, tad karpai būtu skaidrāks, ko ēst. atceries, ka katru jaunu lietu viņa ņem aiz ziņkārības, bet pazīstamu - aiz ēstgribas. aiz ziņkārības karpas ķeras, bet aiz ēstgribas - vairāk. Ceru, ka atbildēju.