Visi karpu kāti ir gruntsmakšķeres pēc būtības. Paredzēti, lai tālu un precīzi mestu sistēmas ar sviniem, kuru kopējais savars ir no 80 līdz pat 150 un pat vēl vairāk gramiem (atkarībā no kāta modeļa un kvalitātes). Ja vēlies sākt nodarboties ar moderno karpu makšķerēšanu, tad ir nepieciešams karpu kāts.

karpas pamatā barojas no grunts. Pusūdenī un no virsas ļoti reti - varbūt kādreiz kādu kukaini intereses pēc. tādēļ visa karpu makšķerēšana pamatā notiek no grunts. ar ūdens duļķainību nevar būt nekādu problēmu, karpai ir ļoti attīstītas maņas, kas ļauj tai atrast ēsmu pat pilnīgā tumsā - tās ļoti labi ķeras arī naktī. makšķerēt no virsas var un tas ir ļoti interesants pasākums. parasti iebaro ar baltmaizes gabaliņiem, sašaujot tos ar kaķeni vai metot lejā no kāda tilta vai pārkāruša koka. tad, kad karpas aktīvi un droši sākušas baltmaizes gabaliņus ēst un to var labi novērot, tāpat piemet vienu gabaliņu, kurā ir āķis. svarīgi, lai gabaliņš būsu identisks pārējiem, negrimtu āķa vai auklas svara dēļ. nekādus pludus un neko citu nelieto. piecērt, kad karpa paņēmusi. ja tomēr gribas tradicionāli, no grunts, tad jālasa, jāmācās, jādomā - gatavu recepti šeit neuzrakstīšu.

Protams, jau labu laiku!

ir divi varianti. pirmais - čakli barot un gaidīt karpas, velkot brekšus. karpas to tusiņu redz un, kad pienāk, brekši pazūd. pat var nojaust pēc tā, ka brekšu copes beigušās, ka karpa pienākusi. brekši no tādas desmitnieces tomēr vairās. otrs variants ir barot un ķert ar ļoti ļoti cietām boilām. tādām, ka adatu iedurt nevar un ir jāurbj. brekši kaut kā jūt to barības cietību un nemaz neņem mutē tādas supercietas boilas. kā pie tādām tikt, izstāstīšu, ja patiešām plāno pats tās čakli rullēt.

pēc vārīšanas atstāj mirkt vēl dienu vai divas, kamēr sāks fermentēties, parādīsies smarža, tad būs karpām pats labums - ātrāk sagremojas, vairāk var apēst.

Zinu, ka daba sauc un nevar nociesties. Tomēr karpām vēl ir totāla ziema, tās diez vai vispār kaut kur kustēsies. Katrā ziņā to nevar saukt par pavasara copi. Tiesa, var ķert arī ziemas režīmā, bet tas ir ļoti komplicēti. ir jāzina, kur tā karpa ziemo, jo kustēties pakaļ tavai barībai viņa nekustēsies. iebarošanai 3-4 boilas vai kas tamlīdzīgs, ne vairāk. uz mata kaut kas ļoti aromātisks, uz spirta bāzes. un ļoooti ilgi jāgaida, jo iespējamās aktivitātes brīži tik aukstā ūdenī ir ļoti īsi, burtiski dažas minūtes dienā. vai naktī. klasiskā ziemas cope ir īsti veču nodarbe, jo tā vienkārši ir ļoti ļoti garlaicīga. Cita lieta, ka var apbruņoties ar ūdens termometru, kobru un kādu kilogramu boilu un vienkārši kārtīgi izstaigāt savu mērķa ūdenstilpes piekrasti. Saprast, kurā vietā ūdens uzsilst ātrāk un kādos apstākļos. kur ir kādi saulaināki, seklāki līči, kuros pavasarī karpas varētu ienākt biežāk. un šur tur pa saujai, ne vairāk, piebarot. lai jau no paša sezonas sākuma zin, kas jāēd. kādu drusku var iemest arī potenciālās ziemošanas vietās - sliktāk no tā nebūs. nu un tad jau pēc pāris nedēļām cerības uz copi būs krietni uz tavu pusi pavirzījušās.

maijā un arī jūnijā - tur, kur vissiltākais ūdens. tas parasti nozīmē seklums pie krasta, kur pēc iespējas daudz spīd saule un/vai pūš iekšā vējš. tikai vējam vajadzētu pūst kādas pāris dienas vismaz, kamēr silto ūdeni sadzen. ideāli, ja kādā līcī. otrs punkts - noteikti salas piekraste, burtiski metru vai divus no krasta. bet tas viss, ja turās silts laiks. ja laiks auksts, vējains, līst utt. tad piekrastē ūdens īpaši neiesilst un var meklēt pa visu teritoriju, piemēram, to izeju no bedres. bet nu vispār, maijs nav tas laiks, kad vajadzētu baigi koncentrēties uz kaut kādiem punktiem tos čakli barojot. Drīzāk ar krāsainu popapu un regulāriem pārmetieniem ik pēc stundas, visos iespējamos virzienos mēģināt uztaustīt potenicālu interesi. jā, un maijs ir arī ideāls laiks, kad sākt karpas pieradināt pie vienas konkrētas boilas - tur un šur un viskautkur pa saujai un, skat, pēc pāris nedēļām jau vairs nebūs jāzīlē, ko likt uz mata.

smalcinātas boilas izdala ļoti daudz aromātu un tādēļ ir ļoti labas karpu pievilināšanai. Cita lieta, ka tās, tāpat kā birstošā barība, garšos arī baltajām zivīm, ja tās tuvumā ir. otrkārt, karpas iepazīstot boilas, sāk ņemt tās drošāk un drošāk arī uzsēžas uz āķa. bet to viņas var darīt tikai tad, ja tās boilas ir veselas un apaļas. tādēļ veselas boilas iebarot vajag pēc iespējas vienmēr, bet kombinēt ar smalcinātām tās var lokalizējot iebaroto vietu un, protams, PVA maisiņos. ņem vērā - tas, ka neviens ar boilām nebaro un neķer, ir milzīgs pluss. atliek tikai pāris, trīs dienas pabarot un karpām aizbrauc jumts. savukārt, tur, kur dažādas boilas tiek barotas regulāri, tādu efektu panākt ir krietni sarežģītāk.

sveiks, nē, nav bijusi pieredze. Pasaulē ir simtiem un pat tūkstošiem dažādu boilu. Vislabākās ir tās, kas konkrētajā ūdenī tiek bieži un regulāri barotas. ja minētās boilas bērsi ezerā vismaz nedēļas garumā un pietiekošā daudzumā (atkarīgs no karpu koncentrācijas un lieluma), tad tā būs labākā boila pasaulē konkrētajam ezeram. Tiesa, tas neattiecas uz pilnīgiem mēsliem, bet nu tādus jau pēdējos gados gandrīz neviens vairs neražo.