domāti 4 kāti, kas aprīkoti ar vienu āķi un atrodas ūdenī. Papildus tiem var būt spoda kāti, marķieru kāti un arī neierobežotā skaitā rezerves makšķeres - kaut vai ar uzdurtām boilām uz mata.

dalibas maksa parasti ir no komandas. kopš tā brīža, kad sāc mačoties, tu kā indivīds vairs neskaities - tikai komanda:) par sistēmām jau izstāstīju - visas sistēmas, kas tiek sietas izmantojot karpu maksķerēšanai paredzētos aksesuārus (klipši, utt) ir drošas un ir izmantojamas mačos. galvenais, lai svins nebūtu ar mezglu piesiets pie pavadiņas - tad karpa no tā nevarēs atbrīvoties gadījumā, ja pārtrūkst pamataukla.

Iesācēja komplekts ir samērā plašs jēdziens. Drīzāk vajadzētu nolemt, kādos ūdeņos plāno makšķerēt visvairāk. Daudzmaz kompetentu izvēli varēs piedāvāt copes nams miera ielā.

Sacensības mēdz būt dazādas. Parasti sacenību nolikumā ir rakstīts, kas piedalās, vai ir dalības maksa vai arī kādi specifiski noteikumi. Pirmām kārtām, komandai un tās dalībniekiem ir jāprot apieties ar zivīm un jabūt attiecīgam inventāram - karpu matracītis, pareizs uztveramais tīkls (liels, ar smalku tīklu) un pietiekošs skaits uzglabājamo maisu (skaitu parasti norāda nolikumā, atkarīgs no tā, cik biži nāk tiesneši). montāžām ir jābūt drošām - ja karpa pārrauj pamatauklu, tai ir jāspēj arī tikt vaļā no svina. visbeidzot barībā tikai boilas, granulas (peletes), graudi, pupas utml, bet ne tārpi, gaļa, vēži vai kas tamlīdzīgs. tas lielos vilcienos viss - pārējais vairāk no tavām paša spējām un iespējām atkarīgs. katrā ziņā mačošanās ir pavisam jauna un interesanta pieredze un katram iesaku vismaz pamēģināt.

pateicoties veikala boilās esošajiem konservantiem, tām nevajadzētu bojāties nekādos apstākļos. tomēr dažas boilas ir ilgmūžīgākas nekā citas. saldēt tās var, bet atstātas ārā mūsu apstākļos tās vairākkārtīgi sasals un atkusīs un tas nu gan nebūs labi. tapēc labāk kādā tumšā vēsā vietā. galvenais, lai kāda dzīvība neimetās. peles, piemēram. vai tārpi.

antikvariats.

Protams!

obligāts nav nekas, barībā var būt ļoti daudz dažādu sastāvdaļu. visekonomiskāk un pietiekoši efektīvi ir pašam mājās vārīt kukurūzu. nopērc pāris maisus un pietiks krietnam laikam. turklāt pēc vārīšanas to var glabāt spainī krietnu laiku, nedaudz ieskābusi tā strādā pat labāk. ar kaņepēm un riekstiem var rīkoties līdzīgi, bet nu pilnīgi var iztikt ar vienu pašu kukurūzu, sevišķi, ja to kombinē ar boilām. kukurūzu var likt arī uz mata - vislabāk 2-5 graudus un galā kaut ko peldošu, piemēram mākslīgo kukurūzas graudu vai mazu popapiņu. un nav milzīgas vajadzības aizrauties ar tās kukurūzas papildināšanu ar vēl kaut kādām papildus piedevām, sevišķi ķīmiskām. nu jā, var jaukt šādu pašgatavotu kukurūzu arī ar veikalā nopērkamo saldo koservēto. 20 mm boilas nav par lielu mazām karpām, bet ir samērā neekonomisks barošanas veids - mazāka izmēra boilu vienā kilogramā ir vairāk līdz ar to arī barībibas gabaliņu sanāk vairāk. var tās 20mm boilas griezt uz pusēm un četrās daļās, turklāt piejaucot pie tās pašas vārītās kukurūzas tāds kokteilis jau sanāks stipri atraktīvs.

80 metru distancē varēsi barot ar jebkuru daudzmaz zināmas firmas spoda kātu. precīzus modeļus es te nesaukšu.