karpiniekiem brekši nav draugi. vienīgais, ko varu pielikt, ka diez vai ēsmas izmēram ar zivs izmēru varētu būt kāds tiešs sakars. drīzāk jau otrādi. man uz divām 20mm boilām puskilo brekši ir sēdušies virsū viens pēc otra. domāju, ka liela zivs ir gudrāka un viltīgāka par mazu, tādēļ ir krietni jāpiedomā pie sistēmas maskēšanas, visu sastāvdaļu maksimālas sabalansēšanas un citām niansēm. ja par barību, tad jo lielāka zivs, jo lielāka tai izpratne par to, kas ir kvalitatīvs un vērtīgs un kas ir lēta ķīmija. labas un kvalitatīvas sastāvdaļas karpinieku plauktā ir dučiem. kaut gan, ja baro ar zivju granulām, tad drošākais būtu tās pašas granulas arī sēdināt uz mata.

Nu vajadzētu palasīt kaut ko gudru, parunāties ar tiem, kam tur ķeras vai paskatīties, kā viņi to dara. šeit es tev tā visu neizstāstīšu gan. varu atbildēt vien uz ļoti konkrētiem jautājumiem.

1. klasiskais marķieris tomēr sniedz pilnīgāku priekšstatu par to, kāda ir gultne. Ar deeper, protams, tas process ir daudz vienkāršāks un ātrāks, bet tā taktīlā sajūta, kad jūti, kā marķiera svins velkas pa grunti, ir būtiska. es teiktu, ka sākumā derētu apgūt marķieri un pēc tam to papildināt ar deeper un nevis otrādi. 2. manas atbildes nevajadzētu lietot kā vienīgo mācību grāmatu, lai arī informācijas tur tiešām ir daudz. kas attiecas par boilām un barībām, tad tur nu gan nekādas būtiskas "modes" nav un šodien strādā tas pats, kas strādāja pirms desmit gadiem, un nekas principiāli savādāks nav izgudrots. svarīgi ir barot pēc iespējas daudz un regulāri, vairākas dienas un, ja iespējams, arī nedēļas ar vienām un tām pašām boilām un tad jau viss notiks, 3. Tas pats Warrior jau regulāri tiek uzlabots un atjaunināts, tā ka noteikti šobrīd ir labāks nekā pirms pieciem gadiem. 4. es ļoti daudz izmantoju http://www.tacklebox.co.uk/ un tur ir stipri daudz visa kā, ja nav problēmu ar angļu valodu. Jēdzīgi tomēr ir arī atbraukt uz rīgu un aiziet uz veikalu un aprunāties ar pārdevēju personīgi.

nē, zivis ietekmē ūdens temperatūra nevis gaisa. pa pāris dienām ūdens diez ko neatdzisīs tādēļ karpu aktivitāti neietekmēs.

helicopter ir tālmetienam, tas tālāk lido un mazāk piņķerējas pie metiena. toties sliktāk strādā. chod izmanto mazbarotām vai vispār nebarotām vietām, kad nav bijis iespējas vai vēlēšanās izpētīt gultni. resp, strādā arī uz zālēm vai dūņās, ja ir pietiekoši augstu izvietots. lieto makšķerējot uz dullo, kad vispār nezin, kur tā sistēma nokritīs. arī var būt problēmas ar nogājieniem, bet citādi ļoti laba sistēma arī mums. pārējās minētās un vēl daudzas variācijas ir tapušas tur un tādēļ, ka karpas iemācās ar parasto pavadiņu tikt galā, neuzķerties, vai arī atšķirt piesietu boilu no nepiesietas un neņemt to vispār. visapkārt visu apēd un vienu tādu boilu, kas ir piesieta, atstāj. tādēļ tiek izdomātas tādas sistēmas, kas vienkārši ir savādākas un tādos ūdeņos, kur karpas tās vēl nav redzējušas, var būt efektīvākas, jo boila ar āķi uzvedas savādāk, neierastāk un var gudru karpu tomēr apmuļķot. Piemēram, stiff rigu karpai ir grūtāk dabūt ārā no mutes nekā boilu mīkstā pavadiņā un tas var iedzīt viņu panikā un uzķerties.

Ventā pilnīgi noteikti ir lielākas izredzes uz desmitnieci un pat lielāku. konkrētas detaļas neatklāšu, bet visos ūdeņos ir viens likums - ar ko baro, uz to arī ķeras. Un otrādi, ja uz kaut ko ķeras, tas ar to kāds ir barojis. Labi iebarota boila pēc tam strādā par vairākus gadus. Un jo mazāk ūdenī karpu, jo efekts lielāks.

pajautā N. Grabovskim.

boilas neliek uz āķa, tās liek uz mata. uz mata sistēmas līņi un brekši arī labi ņem.

sanāks.