1. kādreiz tā darīja, bet tas ir ārkārtīgi nežēlīgi pret karpu un arī strādā slikti. mata sistēmas ir daudzkārt efektīvākas, āķi daudz izturīgāki un mīkla nekrīt nost iemetienā un to nevar nograuz mazās zivis. nav pilnīgi neviena iemesla, kādēļ nevārīta mīkla ir labāka par vārītu mīklu (boilu). 2. dažādām zivīm tas efekts var būt dazāds, karpas pamatā barojas no grunts un tādus pusūdenī kustīgus āķus diez ko neņem. ja nu vienīgi aiz nekodarīt. 3. pludiņmakšķeres galvenais mīnus ir vertikāli ūdenī izvietotā aukla, ko uzmanīgas karpas pamana un netuvojas. sīkās karpiņas dīķos, protams, noteikti var makšķerēt uz pludiņmakšķeres. 4. āķi paši no sevis neiztaisnojas, tos iztaisno makšķernieks pārāk spēcīgi velkot zivi. Vajag būt maigākam zivs izvadīšanas laikā, jāļauj tai pacīnīties, vairāk jāatbrīvo spoles bremze, ar roku un kātu jāamortizē zivs spēcīgākie rāvieni, utt., tad arī āķi netaisnosies. āķa izturība pret atliekšanos ir atkarīga ne tikai no ražotāja, bet no izmēra un arī formas - āķi garākā kātā liecas vairāk nekā īsi.

1. pareizi saproti. tomēr arī ar stiklašķiedras kātu var nelielos attālumos mest normālu karpu sistēmu ar 100gr svinu - maigi un bez spēka. risks, protams, pastāv, bet tāds pastāv arī metot ar 400 eur vērtu kātu. 2. jā, svins palīdz piecirsties, bet ar superasu āķi bez tā var iztikt un arī pietikoši liels pluds var pildīt to pašu svina funkciju. vienīgā bēda ar pludiņmakšērēm ir tā, ka vertikāli izvietota aukla padara karpu krietni uzmanīgāku un visdrīzāk aizbaidīs. Gruntsmakšķere ļauj visu auklu turēt pie zemes. 3. tālmetiens lielakoties ir stila un modes jautājums, jo apliecina karpinieka spējas samaksāt par dārgu kātu un minimālu treniņu. realitātē tālmetiens ir būtisks sacensībās, kad daudz tuvu viena pie otra samestas makšķeres atbaida karpas no krasta un ar tālāku metienu tās var sasniegt. savukārt ikdienā mēdz būt gadījumi, kad tālumā ir kāda sala, pretējais krasts, zāļu pudurs, sēklis utml. Visādi citādi tu vari darboties gar krastu, jo īpaši pavasarī, kad tur ir siltāks ūdens, ja vējš sejā. Zāļu tuvums gan vienmēr nozīmē arī iespēju karpai tajās pēc pieciršanas mukt slēpties un ar švakāku inventāru lielāku eksemplāru būs grūti izvilkt. Pats esmu vilcis no pusmetra dziļuma pašā krasta tuvumā. Tomēr tur ir daudz nianses... Lai nu kā, domugājiens tavs ir gana perspektīvs.

Apsveicu ar pieņemto lēmumu, tagad tik uz priekšu, kamēr vēl ziema nav pienākusi. noteikti palīdzēšu izvēlēties, bet nu vajadzētu tev pašam sākumā noformulēties ar to, cik kopā vari visam atvēlēt naudiņas, pirksi visu jaunu vai var arī lietotu? Pirksi mūsmāju veikalos vai pasūtīsi internetā? Katrā ziņā nesāc ar dārgo galu, jo vajadzēs jau vēl auklas, pavadiņas, āķus un vēl daudz un dazādas lietiņas, kur kopā salasīsies. Visjēdzīgāk jau būtu aiziet uz veikalu, kas specializējas karpu makšķerēšanā un tur visu saplānot.

sākumam noteikti derēs.

Salmo produkcija ir plaša un tajā var atrast gan augstāka, gan demokrātiskāka gala lietas. Līdz ar to drīzāk ir vērts skatīties uz cenu kā indikatoru un negaidīt, ka 30 eur vērta spole būs tikpat izturīga kā 300 eur vērta. Cita lieta, ka izvēloties no Salmo produkcijas klāsta vajadzētu izvairīties no lietām, kas ir paredzētas mazu karpiņu makšķerēšanai komercdīķos. Runājot par spolēm ar baitrunner mehānismiem, tad salauzt tos var arī pašus dārgākos, ja vienlaicīgi piecērt un uzgriež spoli, kā to dara daudzi iesācēji un arī man pašam ir gadījies. šajā brīdī mauciens pa zobratiem ir ļoti jaudīgs un salūzt var jebkuri. tādēļ kā minimums vajadzētu parasto bremzi pieregulēt mazliet vaļīgāku un iemācīties izvadīšanas laikā to piegriezt ciet pēc vajadzības. otrkārt, piecērtot vislabāk pieturēt kaseti ar roku. Ja šo iemācās, tad izturēs arī pašas lētākās spoles. savukārt spoles ietekme uz iemetiena attālumu - tas jau atkarīgs no kasetes izmēra un auklas klāšanas blīvuma parametriem, kam mazāk sakara ar cenu. galu beigās tos dažus papildus metrus, ko iemetienā dod laba spole, jau var sasniegt arī mazliet patrenējoties. Vienā vārdā runājot - jo lielāka meistarība, jo lētāku spoli var atļauties. Pat kātiem līdzīgi. Karpa salauzt nevar pat vislētāko stiklaškiedras kātu. es sāku makšķerēt karpas volgā pamatīgā straumē tieši ar salmo stiklašķiedras kātiem par 11 latiem gabalā un nevienam nekas nenotika. vienīgais veids, kā salauzt kātu, ir nepareizi vai neuzmanīgi ar to apejoties. Sākumā tas gadās visiem un no kļūdām ir jāmācas, un dārgāks kāts tevi nepaglābs, ja šoklīderis, piemēram, būs pirms metiena aptinies ap riņķi un nebūsi to nokontrolējis. toties skāde būs krietni lielāka. es teiktu tā - dārgāku kātu vari pirkt tad, ja iepriekšējais ir sveiks un vesels un vari to kādam notirgot. savukārt, ja to esi salauzis, tad labāk pērc tādu pašu vai lētāku un mācies nesalauzt.

protams, ja ledus netraucē, tad ir jādarbojas! spilgti popapi, praktiski nekādas barošanas un aktīva pārmešana visos virzienos.

Normāls darba zirgs.

Par iebarošanu - ja vienā ezerā, jo īpaši tādā, kas nav baigi liels, regulaŗi pa druskai metīsi konkrēti vienas un tās pašas boilas, tad karpas pie tām pieradīs un dos priekšroku pret citām, mazāk pazīstamām. šādas taktikas gadījumā ir samērā vienalga, kurā ezera kaktā tās boilas tiek barotas, jo karpas pārvietojas pa visu teritoriju. protams, nevajag barot tur, kur to acīmredzami nebūs. šāda taktika ir ļoti noderīga vietām, kur nekad nezini, kurā ezera pusē ikreiz nonāksi - vai nu sektoru aizņemtības dēļ vai, piemēram, vēja virziena dēļ. pie šādas taktikas būs krietni mazāk jāzīlē par boilu sastāvu, krāsu un citām niansēm - strādās praktiski jebkura kvalitatīva barības boila, jebkurā krāsā. par pavadiņām - katrai tās sastāvdaļai vai īpašībai ir nozīme, tādēļ jau tās tik dažādas ir pieejeamas. dažrezi labāk strādā zaļa un dažrez brūna, citreiz labāk īsāku un citreiz garāku. lai nebūtu nemitīgi jāeksperimentē, ir vērts paskatīties zem ūdens, kā tā tur izskatās - konkrētajā vietā, uz konkrētās gultnes, starp konkrētām zālēm utt. jo mazāk tā redzama un pamanāma, jo labāk. turklāt naktī un dienā aina noteikti atšķiras. par siešanas veidiem - nu te var stundām par to runāt. ir cilvēki, kas zin tikai vienu vai labākajā gadījumā divus un ar tiem strādā. kamēr karpas ir dumjas, šāds piegājiens dod rezultātu, jo labāk strādājoša un kaujā pārbaudīta pavadiņa nekā jau sākotnēji kļūdaina. tomēr vietās, kur karpas ir iemācījušās tikt galā un neuzķerties uz standarta biežāk lietotajām sistēmām, aina mainās un labāki rezultāti būs tiem, kas riskēs un piedāvās ko mazāk redzētu un principiāli savādāku. par zālēm runājot - karpām tur ļoti patīk un visdrīzāk nav baigi daudz vajadzības vispār no tām līst laukā. tomēr zāles nekad nav viendabīgas. ja tajās dzīvo karpas, tad tās tur ir izveidojušas ejas vai koridorus un pat konkrētus barošanās laukumiņus. jā tādus atrod, un uz tiem izvieto pavadiņu, tad rezultāts garantēts. ja met uz dullo zālēs, tad visdrīzāk jau pavadiņa nogulsies uz zālēm kaut kā stulbi un tur arī tāda karāsies mūžīgi. ja nu tomēr nav iespējas izpētīt tās zāles un nolikt makšķeri vislabākajā punktā, pēdējā un visgrūtākā taktika ir ar barošanu viņas izvilināt ārā, visamaz uz metru. es tomēr ieteikšu laivu, vislētāko rotaļu pūsli kaut vai. vai vēl labāk - peldēšanu un niršanu. par tiem video - atsūti linku.

karpām teleskopiskus kātus nelieto, tie nav pietiekoši izturīgi. kāta tests nav atkarīgs no zivs izmēra, bet gan no metamā svina smaguma. orientējši 3lb tests būtu atbilstošs svinam ap 100 gramiem, kas arī būtu tas ieteicamākais.