es nebarotau neko. liktu krāsainu popapu un regulāri pārmestu mainot vietas. ja grib barot, tad maksimums maziņš pva ar ļoti labi aukstā ūdenī šķīstošiem atraktoriem.

Uz lielāku āķi nogājienu parasti ir mazāk, bet arī copju var būt mazāk. Iemeslu gan var būt vēl virkne. Neass āķis, par mazu barotavas/svina svars, nepareiza pavadina. Lielu dalu no problēmām var mēģināt ārstēt ar dūšīgāku pieciršanu. Un vēl vienu, divām. Karpinieki parasti baidās, bet tas nav pareizi. Ja piecirtiena brīdī tomēr izrausies āķis, tad tas tāpat nebūtu izturējis līdz galam. Vēl viens iemesls var būt, ja izvadīšanas laikā atslābini uz brīdi auklu - tai jābūt nostieptai visu laiku. Vai arī otrādi, varbūt pārāk saforsē izvadīšanu? Katrā ziņā ar nogājienu es ir jācīnās- pastāvīgi jāmeklē iemesls, kaut kas sistēmā, taktikā jāmaina, jāuzlabo. Tikai tā Tu pilnveidosies un kaut ko iemācīsies nevis vinkārši samierinoties ar pusi karpu krastā.

Brīnišķīga doma. Pirmkārt, rūpīgi jāpēta dibens. Daudz kur var būt akmeņains un mums tas neder - gan barība, gan pavadiņa pazūd starp akmeņiem, ja tomēr tādā vietā jācopē, tad jāliek popaps, jāceļ pietiekoši augstu virs gultnes un jābaro ar kaut ko ne pārāk smagu, piemēram, kaņepēm, kukurūzu. Tā kā ūdens ir daudz un visticamāk arī karpu un citu zivju, tad jābaro arī daudz. noteikti boilas ekonomijas nolūkos var papildināt ar kukurūzu, arī kaņepes, rieksti,graudi utt. Par kantīm runājot - mana pieredze saka, ka kantis karpai nav nemaz tik būtiskas, arī dziļumā tās mierīgi var kustēties pa līdzenu gultni, kants kā orientieris karpai nebūt nav obligāts. es noteikti pameklētu karpas māju - vislabāk ūdenī sakritušus kokus, appulinātus krūmus utml. Tad var copēt to tuvumā, tikai ne pašos krūmos gan. zem ūdens var meklēt smilšainu uzkalniņus, plato, kur pabaroties. ja ir gliemji, tad to plantācijas ir karpu ēdnīca vispār bez jautājumiem. lai veicas un dod ziņu par rezultātiem.

Jautājumu prātīgāk būtu uzdot pirms pasūtīšanas. ko darīsi, ja teikšu, ka nebūs ok?

Būtu man brīvs laiks, es sēdētu un ķertu. ļoti daudz dipa uz boilas un nekādas barošanas. dipam jābūt tādam, kas labi šķīst ļoti aukstā ūdenī. ielej trauciņā un pamēģini dažādus variantus.

ar āķa lielumu tam nav sakara. uz cietas gultnes svinam noteikti jābūt smagākam nekā dūņās vai mīkstos mālos. Svina svars arī ļoti atkarīgs no paša svina formas - pamēģini uz līdzenas virsmas pakustināt svinu uz vienu un otru pusi turot aiz tās vietas, kur piestiprināta pavadiņa un redzēsi lilieu atšķirību starp, piemēram, tālmetiena pilieniem un klucīšveida in-line tipa svieniem. tipiska pazīme, ka svins ir par mazu, ir nogājieni pēc piecirtiena. manuprāt, running rigam vispār vajadzētu vēl lielāku svinu nekā parastai sistēmai, lai tur vispār varētu kaut cik saprast, kas notiek zem ūdens.

Piedod, bet nebūtu nopietni atbildēt uz šo nezinot ne konkrēto ūdeni, ne apstākļus. vienīgais, ko varu samērā droši teikt, ka maija vidus ir laiks, kad ir čakli, regulāri, vislabāk vismaz vairākas dienas, jābaro, vēlams ar vienām un tām pašām boilām, praktiski vienalga ar kādām (izņemot pilnīgus mēslus) un tad jau copes būs! par dziļumiem runājot - meklē tur, iur siltāks ūdens. pirmkārt, tas nozīmē, ka sejā pūš vējš. cik tālu no krasta, to jau tad ar mēģinājumiem noteiksi, seklumā pie krasta ir īpaši silts, bet tad jāpiedomā, vai karpa tur jūtas pietiekami droši, lai barotos.

lūdzu palasi iepriekšējos jautājumus, tur ir atbilde.

nepateikšu. varbūt kāds no lietotājiem var šeit iekomentēt?