no atsevišķa tievas pītās auklas gabaliņa. to var palikt apakšā zem bezmezgla mezla vijuma pirms tam piesienot pie actiņas. ir arī redzēti varianti, kad matu taisa cietu - no tā paša fluorkarbona un tieši tāpat kā ar ierastiem materiāliem. trešais un, iespējams, sakarīhākais variants - taisa ļoti īsu - 2-3 cm pavadiņu no kāda mīksta mateirāla (ar visu matu, kā parsti) un tad tai piesien pa tiešo (ar šoklīdera mezglu) vai caur mazu ovālu gredzentiņu 15-25 cm garu fluorkarbona cieto daļu. šādu pavadiņu tad sauc par kombinēto. un savienojuma vietā palielu pikuci mīkstā svina.

naktī un agros rītos, dažreiz arī pa dienu karpas mēdz izlekt ar raksturīgi spēcīgu plunkšķi. saulainā laikā, sevišķi tagad pavasarī, varēs redzēt kaut kur piekrastē sildamies. var arī kaut kur piekrastē izbērt sauju boilu - pēc kādām dienām tās varētu pazust. par copi runājot - gan uz boilām, gan kukurūzas karpas ķeras arī tad, ja tās nekad nav redzējušas. var arī sliekas, naktstārpus, vārītus kartupeļus, makaronus, mīklas bumbiņas utt.

nav nekādu īpašu noteikumu, glabā skapī. izmantot var, kamēr tās nav sadrupušas, ar dažām tā mēdz notikt, citas mēdz stāvēt gadiem.

ķeras uz abiem 100% vienādi.

viena grīda ir iešūta. tomēr tā nav baigi izturīga, kas vēl būtu ne tik traki, bet to ir ļoti grūti dabūt tīru pēc katras nojaukšanas. tādēļ vajag paklāt apakšā otru grīdu, kas ir tieši tam paredzēta un saucas "heavy duty groundsheet". tā ir jāpērk papildus un es noteikti to ieteiktu darīt. arī uzcelt un nojaukt telti uz tās ir daudz vieglāk un ērtāk, turklāt pat vislielākajos dubļos tu darbosies pa šo otro grīdu un viss būs tīrs. un vismaz man tai grīdai komplektā nāca jauks matracītis, ko nolikt teltī un uz kā likt kājas.

ja naktī ķeras un dienā neķeras, tad dienā ir jāmaina vieta - vai nu uz seklāku, vai dziļāku vai vēl kaut kā. šis parast nevienam nenāk pratā, lai arī ir ļoti vienkārši - karpas dažādos diennakts laikos var uzturēties dažādās vietās un iemesli tam var būt n-tie, bez sēdēšanas uz vietas neizpīpēšu. pavadiņas redzamība ir otrs ticamākais iemesls. par pavadiņas maskēšanu esmu rakstījis žurnālā ļoti plaši, divos teikumos neizstāstīšu visus variantus, turklāt nezinot grunts specifiku. uzreiz vien varu pateikt, ka pītā aukla visdrīzāk savāc mikroskopiskus gaisa burbulīšus un ceļas uz augšu, tādēļ zem ūdens izskatās ļoti redzami. šoklīderiem vajag izmantot materiālus, kas tam ir domāti - cilvēki, kas maksā pārdesmit eur par tādiem nav idioti, tam ir pamats. daudzmaz universāls maskēšanās līdzeklis ir fluorkarbons - tas ir praktiski neredzams, krietni smagāks par ūdeni un gana izturīgs. tagad pieejams visdažādākajās versijās - no ļoti mīksta līdz ļoti cietam, tādēļ lietojams visdažādākajiem mērķiem. var to lietot visā garumā - no āķa līdz spolei, tikai prātīgi ar mezglu siešanu - tie ir kārtīgi jāslapina un jāsavelk lēnām, citādāk sakusīs. arī mezglus pašus der pameklēt netā piemērotākos.

Holandē uz karpām nav būts. komercvietas tur ir noteikti, daudzi ķer arī kanālos, kuru tur ir simtiem. Par Valles karpu - jā, tāda ir zināma, bet žurnālā tiek apkopoti tikai tie lomi, kas ir atbilstoši konkursa noteikumiem reģistrēti un iesūtīti. konktrētā Valles karpa diemzēl nav iesūtīta.

Anglija ir liela, ūdeņu daudz, katrs savādāks. bet rēķinies, ka visi tie ir ļoti intensīvi apmakšķerēti, karpas ir redzējušas visas iespējamās un neiespējamās boilas. Tas gan būtu sīkums, rēķinies, ka karpas tur n-tās reizes bijušas uz āķa, ļoti labi māk tikt galā ar āķiem un pavadiņām, uz "parastām" sistēmām varētu neķerties. tāpat būs problēma ar saplēstām lūpām, jāvelk ļoti maigi un ar visu to var būt ļoti daudz nogājienu tieši lūpu dēļ. visbeidzot, slinkas viņas tur ir, vilkt kaifa tā pamazāk. ja man būtu jāizvēlās, kur braukt, tad anglija būtu pēdējā vietā. daudz jautrākas iespejas ir francijā, spānijā, itālijā, ungārijā, cehijā, rumānijā, bulgārijā, horvātijā utt - galvenokārt tur, kur siltāks.

izčeko, kam labāks serviss. iegādājoties spoles, tas ir ļoti no svara.