ķerot karpas uz pietiekoši dūšīgām auklām un pavadiņām brekši piesakās pietiekoši bieži, resp, man nav pamata domāt, ka brekšu copei ar gruntsmakšķeri/fīderi būtu svarigi lietot kādas īpaši tievas auklas vai pavadiņas. drīzāk jādomā par pavadiņas krāsu un peldētspēju - ja tā cieši piegulēs pie grunts, tad viss būs ok gan brekšiem, gan karpām. pamēģi ūdenī paskatīties, kā nostājas tava pavadiņa pēc iemetiena. nereti pītajā auklā veidojas gaisa burbulīši un zem ūdens tā nevis guļ uz grunts, bet stāv kā arka. tādā gadījumā uz copi neceri. uz pavadiņas var uzmontēt mazus svina pikucīšus, karpiniekiem ir speciāls mīkstais svins, vai arī meklēt labi grimstošus pavadiņu materiālus. un neaizmirsti par krāsu - tai pēc iespējas jābūt tuvai gultnes krāsai. tad varēsi lietot arī 20-25lb pavadiņas, kas pietiks ne tikai desmitniecei karpai. straumē tam visam vēl ir papildus specifika, resp. piedomā, kā tas viss tur lejā izskatās. vēl karpu makšķerēšanā ir metode, kas praktiski ir tas pats fīderis, kad barotavā veido kārtīgu barības bumbu, kurā iemīca pavadiņu un ēsmu (visbiežāk peldošu boilu vai kukurūzu kombinācijā ar peldošu mākslīgo kukurūzu. šajā gadījumā pavadiņas resnumam un krāsai vispār nav nekādas nozīmes.

neesmu, bet domāju, ka tās tur paliek arvien lielākas un gudrākas.

izmērcēt un vārīt kamēr nav cieti.

pēc pieredzes labāk abas kopā sniegavīra formā. par mainīšanas biežumu jau šeit esmu rakstījis, bet par garšām es īpāši neko neiesaku - katrā vietā un laikā ir kaut kas, kas ir piemērotāks nekā citur.

varbūt pabaro. un jo ilgāk, jo labāk.

divas pavadiņas ir pilnīgi lieki, tās bieži sapiņķerējas un, ja arī nesapinas, tad izvadīšanas laikā otra noteikti kaut kur aizķersies un viss būs pušu kā likts.

siltā ūdenī neviena eļļa nekaitēs, tomēr nekādas dižās jēgas no tās arī, manuprāt, nav. peletēs, sevišķi zivīgajās tās ir pietiekoši un šķīstot tā izdalās ūdenī. bez tam, dziļākās vietās ūdens vēl nav nemaz tik silts, līdz ar to jābūt vēl uzmanīgākam ar eļļu lietošanu. tiesa, senaos laikos, kad modernās karpu barības vēl nebija pieejamas, kaņepju eļļa tika uzskatīta par vienu no labākajiem atraktoriem karpām.

fluorkarbona aukla zem ūdens ir praktiski neredzama, izturīga pret asumiem un berzi, smagāka un labāk grimst, toties dārgāka un parasti cietāka, līdz ar to nevar tik tālu aizmest. ideāla ir kombinācija - monofilā par pamatauklu un pēdējie 10-15 metri fluorkarbona. to var saukt par šoklīderi un var arī nesaukt, ja neņem pārāk resnu. resnāku fluorkarbonu var izmantot arī leadcore vai trubiņas vietā kā līderi, resp tikai pēdējam metram virs svina.n tāpat fluorkarbonu bieži izmanto pavadiņu siešanai gan pilnībā, gan kombinējot ar mīkstākas pītās auklas pēdējiem pāris centimetriem. tikai nevajag matu taisīt no fluorkarbona.fluorkarbonu par pamatauklu izmantot ir izšķērdība izņemot tad, kad copē ļoti tuvā distancē pie krasta utml.

var gan tā, gan tā, jautājums, kas tev pašam labā patīk. modernā karpu makšķerēšana ir tikai gruntene. karpas aktīvi ņem un ne tikai uz kukurūzu, tiesa, tuvojas arī nārsta liaks, tas gan dažādās vietās ir dažāds.