Makšķerē karpas Latvijā un ārpus tās robežām kopš 1997. gada piekopjot moderno "noķer un atlaid" principu kā arī visas iespējas, ko piedāvā modernās karpu makšķerēšanas teorijas. Vai tas ir ezers vai upe Latvijā, Volga, Ebro, St.Lawrence vai cita tūristu iecienīta karpu vieta pasaulē - jautājiet un mēģināsim kopīgi rast atbildes.
Karpa nav ēdiens, karpa ir draugs
Sveicināts!
Godaājamais lielmeister, vēletos uzināt Jūsu viedokli par aminoskābju izmantošanu piebarošanas boilu apstrādei, kā arī cik ilgi vajadzētu mērcēt iebarojamās boilas, arī uz mata liekamās.... kāda būtu vēlamā šķiduma koncenttrācija un mērcēšanas laiks , kāds aminoskābju koteilis būtu optimālākais.
Vēlamais mēŗķis - ātrāks piebarojamās barības darbības laika sākums, ne pārāk dzidrā un siltā udenī. Paldies!
uz mata liekamās dipojam. jo ilgāk, jo labāk. var dažas minūtes, ilgstošākam efektam - dienas, nedēļas, mēneši. jo ilgāk dipojam, jo dziļāk tas boilā iesūcas un attiecīgi ilgāk arī ūdenī izplatās. dipos ir aminoskābes pareizā koncentrācijā plus atraktors. ļoti labi ir arī spreji, uzpūt pirms iemetiena un efekts rokā. nez kādēļ pie mums reti, kas šos izmanto, kaut gan rezultāts tiešām ir neslikts. turklāt pūst var visneiedomajamākās kombinācijas. iebarojamās boilas arī var apviļāt, piemēram, ar kādu no mainline enhancer vai kaut vai multimino, tomēr jārēķinās, ka jebkura tāda boilu apstrāde izmainīs to garšu un, iespējams, karpas pievilinās, bet nelabas garšas dēļ karpas tās boilas neēdīs. iebarošanas ar boilām ideja jau ir tajā, lai karpas uz konkrētām boilām "uzsēstos". jāsaprot, ka labu ražotāju boilās sastāvs, tai skaitā aminoskābju komplekts ir optimālā līmenī un mainīt šo balansu ir riskanti - kaut vai minētās garšas dēļ. lai iebarojamās boilas strādātu ātrāk ir vairāki ļoti efektīvi risinājumi: 1. kombinēt barības boilas, kas parasti ir tumšas ar spilgtām augstas atraktivitātes boilām (vizuālais un smaržas efekts). piemēram, barot ar trigga un tecni-spice kombinācijā 5:1 2. barojamās boilas pārgriezt uz pusēm vai smalcināt- griezuma vietā iekšā esošie aromāti, tai skaitā aminoskābes izplatīsies daudz straujāk. 3. apliet barojamās boilas ar verdošu ūdeni tieši pirms iebarošanas. 4. kādu pusstundu boilas pamērcēt ezera ūdenī. sevišķi, ja baro ar paštaisītām žāvētām boilām - pēc izmērcēšanas tās kļūst kā svaigas. ja ar to ir par maz, tad jādarbina granulas (pellets) - tās šķīst ūdenī un izplata tajās esošās barības vielas krietni ātrāk par boilām. tikai jārēķinās, ka pēc pāris stundām būs izšķīdušas un nāksies papildināt, arī naktī. tad nak birstošās barības, kuras jau var piesūcināt ar visu pēc sirds patikas - tās veidos zemūdens mākoņus un vispār nav apēdamas, toties ātri aizskalosies un baltās zivis notiesās minūtēs. resp - jo ātrāks efekts, jo īsāku laiku tas darbojas un otrādi.
Sveicināti
Varbūt Jūs man varētu palīdzēt vienā jautājumā par eholotiem.
Es meklēju eholotu.Principā jau izvēlējos,tas ir hummibird pirahna max 170.(budžets ir līdz 100ls)
Ko Jūs domājat par šo eholotu,varbūt esat dzirdējis kādas atsauksmes par to?
Vai labāk ņemt kaut ko citu?
Paldies par uzmanību
Sergejs
ļoti normāla izvēle, ir visas funkcijas, kas standarta eholotam par tādu cenu pieklājas.
Labdien, Aivar!
Kā ir ar karpu nārstu dabīgajās ūdenstilpnēs Latvijas teritorijā? Esmu atradis gan apstiprinošu, gan noliedzošu informāciju tam, ka karpas nārsto Latvijas teritorijā. Vietās, kur nav ne manītas mazās karpiņas, ne noķertas, ne dzirdēts, ka kāds ir noķēris, bet ūdenstilpnē mīt lielās, var gadīties, ka karpas nemaz nenārsto, jo nav attiecīgi apstākļi? Šo jautājumu uzdodu, jo šo sugu neesmu noķēris, bet vietās, kur var noķert "iepriekšējā dienā" ielaistas karpas, nevēlos īsti makšķerēt. Interesē vietas, kur karpām ir piemēroti nārsta apstākļi, un tajās var noķert arī salīdzinoši nelielas karpas ar, salīdzinot ar karpinieku inventāru, smalkiem rīkiem. Salīdzinoši bieži esmu ezera krastos, kurā mīt karpas, taču viņu nārstu neesmu piedzīvojis.
Lai Jums nevajadzētu tērēt laiku, man nepieciešamas ikai dažas norādes, kur tālāk meklēt informāciju.
Ne asakas! :)
karpu nārstam nepieciešams ļoti silts ūdens, skābeklis un seklas zāļainas vietas. ne katrā ūdenī un ne katru gadu tas ir iespējams, tādēļ bieži ir tā, ka karpas nenonārsto. daudzās vietās tās nenonārsto nekad. tādēļ jau arī ir pēdējos gados tik daudz pārsteigumu - ar modernajām metodēm karpas tiek ķertas ezeros un upēs, kur iepriekš par tām pat neviens neiedomājās.
Sveicināti, esmu atradis dīķi, kurā ir karpas, bet diemžēl tas ir uzpludināts uz nenozāģētiem krūmiem. Kādu sistēmu un pamatauklu varētu ieteikt, lai varētu noķert "krūmu" karpu, jo faktiski copes gadījumā 75% gadījumos tā ievelk zaros. Pašam, patiesi ir žēl tās karpas ar saplēstajām mutēm un protams arī norautās sistēmas.. Esmu runājis ar saimnieku par bezzaru sektoru izveidi, bet diemžēl...
vienā vārdā es neieteiktu ar tādām vietām sākt. ja nu nav citas izvēles tad: 1. izvēlies tādu vietu, lai vismaz izvadot karpu taisnā līnijā, krūmu nebūtu pa ceļam. 2. noteikti izmanto sistēmu ar nost krītošu svinu - tad izvadīšanas laikā karpa pacelsies augstāk un tai būs mazāk iespēju aizķerties. 3. nebaro pašos krūmos bet pēc iespējas tālu no tiem - mēģini izvilināt karpu ārā no slēptuvēm. visu dienu jau tās tāpat tur neuzturas, jo tur nav, ko ēst - tās barības meklējumos dodas apkārt un tev jānostājas to ceļā ar savu barību. 4. makšķeri met vismaz pāris metrus nost no krūmiem. ja tie nav redzami, izpēti to atrašanās vietas, savādāk nemaz nesāc copēt. 5. auklu un pavadiņu izvēlies vismaz 25lb, bet labāk 45lb pavadiņai un šoklīderim 6. kātu ļoti stingri nostiprini krastā, kaut vai piesien. spoles bremzi aizgriez ciet gandrīz līdz maksimumam - tikai tik, lai nepārtrūkst aukla. nekādu baitrunner mehānismu. kātu nofiksē vienā līnijā ar auklu. svingeri uz vissmagāko pozīciju, aukla maksimāli nostiepta, signalizators uz maksimālo jūtību. pats krēslā blakus kātam un pēc iespējas vēro auklu un kātu. piecirtiens uz vismazāko dzīvību auklā vai kātā. tādā veidā paspēsi piecirst un ar spēku novilkt karpu nost no krūmiem. vienkāršākais veids ir uzreiz pēc pieciršanas strauji kāpties atpakaļ. kad esi dabūjis karpu brīvākā ūdenī, bremzi nedaudz jāatlaiž, sevišķi pašās izvadīšanas beigās. 7. ja karpa tomēr ieiet krūmos, nesteidzies raut nost. pilnībā atbrīvo auklu, lai karpa nejūt pretestību un atstāj kātu uz mietiņiem un signalizatora. nereti pēc kāda laika (dažreiz pusstundas, stundas) karpa pati atbrīvosies un varēsi atsākt izvadīšanu. 8. ideāli, ja ir laiva, tad aizķeršanās gadījumā var braukt karpai pakaļ. braucot ar laivu apkārt zacepam vienā un pēc tam otrā virzienā, karpu nereti izdodas atbrīvot. katrā ziņā tā nemēdz tā baigi aptīties ap kokiem, tā vienkārši tur ielien un mēģina turēties. saki ezera saimniekam, ka ja nevar iztīrīt krūmus, lai vismaz nodrošina iespējas aizbraukt ar laivu pakaļ. 9. atceries, ka ja kaut kas neizdodas un karpa ieiet zacepā, noteikti kaut ko pamaini, izdomā, kur bija kļūda, ko var pilnveidot. nevajag visu darīt tieši tāpat vēlreiz ar domu, moš šoreiz paveiksies - tā tikai saplēstu un nobendētu karpu skaits pieaugs. 10. visu augšminēto nevajag darīt šmigā un arī naktī ne - nekas nesanāks! galvenais - nebaidīties no forsētās izvadīšanas! man, piemēram, ar šādu tehniku ir izdevies izvilkt 18kg nedodot karpai ne metra brīva skrējiena.
Fīderējot ventā brekšus ik pa laikam paņem kāda karpa, vai ir reāli pavadas diametru(uzlikt pīto?) sabalansēt gan breksim gan karpai(10 kg izvilkt neceru, bet tādas līdz max 5-7kg? Tīri uz karpu sēdēt neesmu gatavs)
ķerot karpas uz pietiekoši dūšīgām auklām un pavadiņām brekši piesakās pietiekoši bieži, resp, man nav pamata domāt, ka brekšu copei ar gruntsmakšķeri/fīderi būtu svarigi lietot kādas īpaši tievas auklas vai pavadiņas. drīzāk jādomā par pavadiņas krāsu un peldētspēju - ja tā cieši piegulēs pie grunts, tad viss būs ok gan brekšiem, gan karpām. pamēģi ūdenī paskatīties, kā nostājas tava pavadiņa pēc iemetiena. nereti pītajā auklā veidojas gaisa burbulīši un zem ūdens tā nevis guļ uz grunts, bet stāv kā arka. tādā gadījumā uz copi neceri. uz pavadiņas var uzmontēt mazus svina pikucīšus, karpiniekiem ir speciāls mīkstais svins, vai arī meklēt labi grimstošus pavadiņu materiālus. un neaizmirsti par krāsu - tai pēc iespējas jābūt tuvai gultnes krāsai. tad varēsi lietot arī 20-25lb pavadiņas, kas pietiks ne tikai desmitniecei karpai. straumē tam visam vēl ir papildus specifika, resp. piedomā, kā tas viss tur lejā izskatās. vēl karpu makšķerēšanā ir metode, kas praktiski ir tas pats fīderis, kad barotavā veido kārtīgu barības bumbu, kurā iemīca pavadiņu un ēsmu (visbiežāk peldošu boilu vai kukurūzu kombinācijā ar peldošu mākslīgo kukurūzu. šajā gadījumā pavadiņas resnumam un krāsai vispār nav nekādas nozīmes.
Kā tagad Vīpēdes ezerā ar karpām? Neesi neko dzirdējis?
neesmu, bet domāju, ka tās tur paliek arvien lielākas un gudrākas.
Kā pareizi sagatavot kviešu graudus un zemesriekstus?
izmērcēt un vārīt kamēr nav cieti.
Pēc pieredzes labāk peldošās boilas vai tās, kas pa grunti? Cik apmēram viņas bieži jāmaina? Un ar kādām garšām, smaržām Tu labāk ieteiktu? Paldies.
pēc pieredzes labāk abas kopā sniegavīra formā. par mainīšanas biežumu jau šeit esmu rakstījis, bet par garšām es īpāši neko neiesaku - katrā vietā un laikā ir kaut kas, kas ir piemērotāks nekā citur.
sveiks. Ko labāk likt man uz āķa uz karpām? makšķerejot dīķī uz pludiņu dīķis neliels un ar daudzām karpām bet neviena neņem. varbūt pabarot un ja baro cik ilgii?
varbūt pabaro. un jo ilgāk, jo labāk.
Sveiks. Biju uz karpām uz nakti, pekšņi viena piesakās uz grunteni, mehānisms vienkārš(barotava,garais griezulis un divi āķi ar pavadīņām) Divreiz man vienkārši pārāva tās pavadiņās + vēl salocīja griezuli. Ko tu ieteiktu darīt, lai tā nebūtu? Kaut kādu citu mehanismu taisīt? Paldies.
divas pavadiņas ir pilnīgi lieki, tās bieži sapiņķerējas un, ja arī nesapinas, tad izvadīšanas laikā otra noteikti kaut kur aizķersies un viss būs pušu kā likts.
