nezinu tieši, kāda karpu cope tevi interesē vairāk, bet man visvairāk patiktos ķert karpas Abavā. nu un, protams, Venta. parastos maksas dīķus atradīsi bez manis, bet, cik zinu, karpas ir praktiski jebkurā kurzemes ezerā, gan mazajos meža ezeriņos, gan, piemeram, Mordangā un Usmā.

marta žurnālā ir labāko karpu auklu tops, pret kuru grūti, ko iebilst. tomēr no sevis piebildīšu, ka auklas izvēlei ir ļoti maza nozīme līdz brīdim, kad vēlies sasniegt kaut kādu specifisku mērķi. piemēram, copējot ar noslīkušām auklām svarīgi ir, lai aukla labi grimtu, savukārt tālmetienam ir svarīgas auklas tālmetiena īpasības un grimšanai nav nekādas nozīmes. makšķerējot pie kokiem, savukārt, vajag ko resnāku. tādēļ man vienmēr ir katrai spolei 2 kasetes vienam un otram gadījumam. tālmetienam, loģiski, daudz tievāka, līdz pat 0,25mm, ar ko mierīgi var izvilkt jebkuru karpu situācijā bez ķērājiem. ja neplāno nevienu no specifiskiem gadījumiem, tad lielas vajadzības tērēt lielu naudu par auklu nav nekādas, labāk to biežāk nomainīt vai arī turēt pāris dažādus variantus - tievu un resnāku (0,3 un 0,38). vismaz piecus gadus ķēru uz vislētāko salmo hitech auklu un pat spēcīgos volgas sazānus un nevienu zivi auklas dēļ neesmu pazaudējis.

tur, kur gribi mīkstu, ņem nost. arī no mata. par auklām runājot - mazliet atkarīgs no tā, kā tu plāno ar tiem ķērājiem tikt galā, jo ar auklas resnumu vien būs par maz. resnāka aukla ļaus forsēt izvadīšanu (20lb vajadzētu pietikt), kas samazina iespējas karpai aizskriet no tevis prom un arī tālu uz sāniem. tiesa, lai forsētu izvadīšanu, arī pašam vajag dūšu! tomēr, ja ķērāji ir pa ceļam, tad vajadzētu vēl vismaz nost krītošos svinus, kā rezultātā karpa pacelsies augstāk. ja zemūdens koki apauguši ar gliemjiem, tad riktīgs šoklīderis netraucēs, jo tie pārgriezīs pat visresnāko pamatauklu. katrā ziņā ķērāju tuvumā karpas jūtas daudz drošāk un tādēļ ir ķeramas ar rupjākiem rīkiem.

man pašam ir Fox Euro Easy Dome, tā ir telts ar iešūto grīdu un augstu slieksni, kas nodrošina, ka tajā neikļūst skudras, peles, čūskas utt. arī odu tīkls ir pilnībā noslēdzams, bez caurumiem apakšā. otrkārt, tā ir ļoti ātri un viegli uzceļama un nojaucama, turklāt ne tikai teorētiski - no prakses es jau esmu gultā kamēr citi vēl būvējas. trešākārt, tai ir neliels "priekšnams", kas ir labi, jo tur var turēt dipus, netīrās kājas un dubļainos zābakus, saglabājot tīru to vietu, kur ir gulta, drēbes un citas mantas. telts ir dubultā, tajā neviedojas kondensāts, kas arī ir ļoti svarīgi. telts materials ir elpojošs, bet telts augšā ir neliela ventilācija, kas kopā nodrošinās, ka no rīta nesāpēs galva. To var iebūvēt ļoti nelīdzenās vietās, krūmos un starp kokiem neko nezaudējot no iepriekš minētā. mīnusi - lielā vējā tā mazliet kustas un skan, jo nav tik stabila, kā uz rāmja būvētās teltis. es gan esmu tajā pārdzīvojis ne vienu vien vētru un šis mani sesatrauc. otrs mīnuss - stabilitātes palielināšanai to var piestiept ar striķiem, kas ir teltij apkārt un aiz kuriem var aizķerties. ja var atļauties, es mūsu apstākļiem iesaku tikai Fox Easy Dome, ko tagad ražo ar jauno Ventec materiālu, kas ir labākais, kas vispār var būt. Gultas ir daudz un dažādas, tomēr vissvarīgākais ir, cik tā ir līdzena. Visjaunākā Fox Flatliner gulta ir pilnīgi līdzena, kas nodrošinās, ka nesāpēs mugura pēc ilgākas gulēšanas. Tā gan krietni maksā un ir arī lētākas gultas, kaut vai JRC, tomēr tās būtu ļoti ieteicams reāli izmēģināt, pirms saprast, kas tev der. absolūtais minimums būtu 6 nevis 4 kājas un iespēja sakarīgi pievilkt gumijas, kad tās būs izstaipījušās. Laba gulta un arī laba telts ir investīcija vismaz uz 10 gadiem, tā kā ir vērts piedomāt pie frāzes, ka skopais maksā divreiz. un nopērc gultai somu, nenožēlosi!

no 120g uz augšu.

vislabākā metode, kā ķert brekšus, ir ķert karpas. nu, vai vismaz izlikties. jo tikko tu sāc ķert karpas, tā sāk ķerties brekši. a kad sāc ķert brekšus, tad piepeld lielā karpa un visu aprauj.

1. man uz kriston labāk ķeras un tā labi slīkst. tālāk aizmetīsi ar korda. 2. aha.

1. mērīšanai var, bet gultnes struktūras izpratnei ne. speciālie marķiera kāti ir daudz jūtīgāki, tādēļ ir reālāk iemācīties saprast, vai tur smilts, akmeņi vai zāle apakšā. 2. tās ir attāluma mērīšanai velcēšanai, karpinieki tādas nelieto. principā, priekš kam tev zināt, vai tavs izvēlētais punkts ir 70 vai 75 m attālumā? tas neko nedod. marķierim izvēlas pīto auklu, var papildināt ar monofilo vai konisko šoklīderi, tas arī palīdzēs marķierim nesapīties. foxam ir labas spod/marker auklas, dzeltenas, peldošas, speciāli tam paredzētas. centies neņemt ļoti mīkstu pīto auklu, var mesties ap riņķiem un marķieris pazudīs. ja nu briesmīgi vajag mērīt attālumu, tad leitu binokļus ar šādu funkciju. 3. ne pārāk aizbaida, par to nesatraucies. 4. protams - laiva, eholots, gps, pc, Dr. Depth, aukla ar svinu galā un gara kārts. nopietni, ja tev ir bailes no darbošanās ar marķieri, jo ne visai spēj domāt 3 dimensijās (kas ir samērā bieži sastopams un nav nekas nosodāms) es ieteiktu vienreiz paņemt laivu ar eholotu vai ar auklu, kam svins galā vai ar garu kārti un uzzīmēt dziļuma karti ar to. pēc tam tajā pašā vietā mēģini uzzīmēt to pašu karti ar marķieri. un nemēģini vienlaicīgi nodarboties ar dziļuma kartes zīmēšanu un gultnes struktūras pētīšanu, sajauksi sev galvu. un pie pirmās reizes labāk vispār atstāj pārējo inventāru mājās, tā tev neradīsies vēlme pārslēgties uz patīkamākām nodarbēm:) jā, un nesāc ar dziļuma mērīšanu mega distancē.

ir vērts, ja pats nenosalsi. vairāk par pavasara karpu copi lasi aprīļa žurnālā.