nu šī ir tipiska situācija dīķiem un ezeriem ar intensīvu apmakšķerēšanu no laipām. pāris dienās izvilināt karpu no vietas, kur tās nekad neviens nav barojis, ir ļoti sarežģīti. lieta tā, ka šādos ūdeņos karpas pamazām atsakās no dabiskās barības un pāriet tikai uz to, ko maksķernieki pie laipām saber. līdz ar to tās arī nemeklē barību nekur citur, kā tikai šajās vietās. vismaz man pašam ir izveidojies tāds iespaids, jo agrāk arī esmu nonācis līdzīgās situācijās. principā man nepatīk braukt uz tādām vietām. iespējams, tur tiešām dzīvo kāda desmitniece vai ielāka kopā ar lielu baru mazo karpu, uz kurām orientējas pārējie makšķernieki, pieļauju, ka tieši šī desmitniece tevi interesē, ja jau negribi sēdēt uz iebarotās laipas.

manuprāt, var izvēlēties vienu no diviem variantiem, kas balstās uz domu, ka tā lielā karpa arī ēd to pašu ko mazās, tikai kaut kā uzmanīgāk

1. tradicionālais - baro tajā pašā vietā nevis divas dienas, bet divas nedēļas, tikai ar vienu boilu cerībā, ka lielā karpa ar laiku to tomēr atradīs, pamēģinās un sapratīs, ka tas ir kaut kas vērtīgāks par to, ko ber iekšā pārējie makšķernieki. tad uz to pašu boilu arī ķer.

2. makšķerē kaut kur laipu tuvumā, kur pārējie makšķernieki baro, tomēr nedaudz nostāk, jo lielajai karpai nepatīk burzma un tā drīzāk turēsies nedaudz nostāk no mazo karpiņu bara, kas rij kombikorma kalnus, un tā uzlasīs to, kas tur būs palicis pāri, rūpīgi sekojot, vai nav kaut kāds āķis piesiets. šajā gadījumā es arī pamēģinātu to pašu barību, ko lieto pārējie makšķernieki, tikai paturētu kādu diennakti to ezera ūdenī, pirms likt uz āķa, lai karpai tā izskatās pastāvējusi un līdz ar to drošāka.