es praktiski nelietoju neko citu, kā tikai nutrabaits. tas nav tādēļ, ka man būtu stingra pārliecība par šīs firmas produktu kaut kādām priekšrocībām pret citiem, vinkārši tā ir sācies vairāk kā10 gadus atpakaļ. produktu klāsts ir pietiekoši plašs, lai būtu vietas gan pieredzes krāšanai, gan eksperimentiem. es izmēģinu vienu un to pašu boilu dažādos apstākļos dažādās vietās un redzu, ka rezultāti var būt ļoti atšķirīgi. tā boila, kas strādā vienā veidā var nestrādāt citur un otrādi. līdz ar to man pamazām veidojas spēja prognozēt, kādu boilu kādos apstākļos mēģināt, nevis šaut uz dullo, kā to dara lielākā daļa Latvijas karpenieku (pagaidām). protams, pluss ir arī tas, ka nutrabaits vismaz nedaudz atklāj savu boilu sastāvdaļas, kas ļauj mēģināt izskaidrot un prognozēt katras boilas darbību attiecīgos apstākļos. tāpat es cenšos kaut nedaudz savai pieredzei censties pievienot citu cilvēku pieredzi gan no stāstiem, gan rakstiem presē un netā. tas viss ir ārkārtīgi komplicēts process, un ja tam piejauc klāt vēl kādas firmas ražojumus, tad var saiet galīgā ķīselī.

katrai boilai un tās darbībai ir milzums faktoru, tai skaitā kāda ir iebarošanas taktika (cik daudz, cik plaši, cik bieži, ar kopā utt.), un lai saprastu, kādos apstākļos ir vislabākais rezultāts, ir jāizmēģina pēc iespējas daudz variantu. skaidrs ir tikai viens - neviens sevi cienošs ražotājs neražo boilas, kas nestrādā vispār. makšķerniekam, savukārt, pašam ir jāspēj izdomāt, kuru boilu kuros apstākļos lietot un kāpēc.

nākošais solis ir mēģināt rezultātu uzlabot, pārtaisot kādu konkrētu boilu pa savam. piem, ilgu laiku mēģināju Triggu dažādos apstākļos, un tad, kad sāku pats rullēt un pievienot sastāvam dažas papildus piedevas, rezultāti uzlabojās, bet tikai noteiktos apstākļos un pie noteiktas iebarošanas stratēģijas. bet arī šeit vēl ir jūra ar iespējām eksperimentiem.

kaut vai tā pati cope volgā, kur izdodas aizbraukt kaut reizi gadā. visi krievi vienā balsī apgalvo, ka ricworth volgā strādā vislabāk. man principiāli negribējās tam piekrist. praksē tas izskatījās tā - visi baro ar dažādu boilu kokteili un eksperimentālā kārtā cenšas atrast, uz kuru boilu tad šodien ķersies. rezultātā vienu dienu ķeras uz medu, rīt jau uz zemeni, bet parīt uz scopex vai vēl kaut ko. man, savukārt, gribējās atrast veidu, kā ķert 3-4 dienas pēc kārtas uz vienu un to pašu boilu vai 2 boilu kombināciju, lai katru dienu nebūtu jāzaudē laiks un zivis eksperimentējot. šogad tas izdevās, kas deva mums 1. vietu un lielāko zivi piedevām, turklāt no sektora, kas nebija slikts, bet arī ne vis perspektīvākais. tai pat laikā varu droši teikt, ka šī konkrētā stratēģija nav lietojama nevienā citā vietā, katrreiz ir jādomā atbilstoši apstākļiem.