ja naktī ķeras un dienā neķeras, tad dienā ir jāmaina vieta - vai nu uz seklāku, vai dziļāku vai vēl kaut kā. šis parast nevienam nenāk pratā, lai arī ir ļoti vienkārši - karpas dažādos diennakts laikos var uzturēties dažādās vietās un iemesli tam var būt n-tie, bez sēdēšanas uz vietas neizpīpēšu. pavadiņas redzamība ir otrs ticamākais iemesls. par pavadiņas maskēšanu esmu rakstījis žurnālā ļoti plaši, divos teikumos neizstāstīšu visus variantus, turklāt nezinot grunts specifiku. uzreiz vien varu pateikt, ka pītā aukla visdrīzāk savāc mikroskopiskus gaisa burbulīšus un ceļas uz augšu, tādēļ zem ūdens izskatās ļoti redzami. šoklīderiem vajag izmantot materiālus, kas tam ir domāti - cilvēki, kas maksā pārdesmit eur par tādiem nav idioti, tam ir pamats. daudzmaz universāls maskēšanās līdzeklis ir fluorkarbons - tas ir praktiski neredzams, krietni smagāks par ūdeni un gana izturīgs. tagad pieejams visdažādākajās versijās - no ļoti mīksta līdz ļoti cietam, tādēļ lietojams visdažādākajiem mērķiem. var to lietot visā garumā - no āķa līdz spolei, tikai prātīgi ar mezglu siešanu - tie ir kārtīgi jāslapina un jāsavelk lēnām, citādāk sakusīs. arī mezglus pašus der pameklēt netā piemērotākos.