tas, ka karpas nav redzējušas boilas ir pluss nevis mīnuss. droši baro ar tām, turklāt praktiski vienalga ar kādām un ķersies. zemeņu garša ir tipiska "nevainīgo" ezeru boila. par vietas izvēli - stipri atkarīgs no ūdens izmēra, tā visās detaļās neizstāstīšu, tā jau tomēr ir tā galvenā karpu copes māksla - atrast vietu, kur karpas uzturas un kur barojas. pamatā ir 3 dažādas vietas, kur meklēt karpu - karpas mājas (sakrituši koki u.c. slēptuves), barības galdi (ļoti daudz variantu, līdzenas vietas, zāļu puduri utt. visbiežāk šīs vietas var atpazīt pēc tīriem no dūņām un zālēm laukumiem, ko karpas barojoties ir iztīrījušas) un ceļš no mājās uz virtuvi - parasti gar kādu kanti, kas kalpo kā orientieris. noteikti jāpievērš uzmanība ūdens temperatūrai, sevišķi pavasarī. tur, kur ir kaut vai par grādu siltāks, iespējas tikt pie copes ir daudz lielākas. parasti vējš sadzen silto ūdeni vienā ezera pusē, sevišķi, ja tas ir pastāvīgs un nemaina virzienu - tur tad būs karpas. saulainas vietas pavasarī ir patīkamākas nekā pastāvīga ēna, utt. mūsu ezeros karpas labprāt uzturas arī peldētavu rajonā, sevišķi vasarā, jo te regulāri tiek uzduļķots ūdens un ir vairāk barības. sevišķi naktī pēc tam, kad visi peldētāji ir prom, te var meklēt pašas lielākās. nu un protams, ar acīm - skatīties, kur kāda karpa izlec vai izgriežas. ideālā gadījumā uzkāpt kādā kokā un ar polarizētajām brillēm saulainā laikā mēģināt kādu saskatīt. visdrošākais veids, kā noteikt, ka karpa barojas Tavā vietā ir pārbaudīt, vai boilas pēc kāda laika ir pazudušas. siltā laikā var ienirt, aukstā laikā var mēģināt no laivas ar kādu palīglīdzekli (akvaskops, zemūdens kamera) saskatīt.