Sāksim ar to, ka mēģinot noķert karpu mums arsenālā ir vismaz divdesmit dažādi pavadiņu siešanas veidi, kas savā starpā atšķiras fundamentāli. papildinot šos dažādos veidus ar iespēju izvēlēties āķa izmēru, pavadiņas mateirālu un garumu kombināciju skaits aiziet simtos. katrā konkrētā vietā un laikā ir pavadiņas, kas strādā labāk un ir tādas, kas ir mazāk efektīvas. Apgalvojums, ka katram ir jāatrod sava ejošākā pavadiņa un pie tās jāturas, jo tā "strādā", ir visnotaļ tuvredzīgs. No otras puses, nav nevienas pietiekoši nopietnas analīzes, kas pateiktu, kuros apstākļos, kādās vietās viena pavadiņa būtu izteikti labāka par citām. Tomēr dažas ģenerālas vadlīnijas ir un tās iesākumam būtu jāpārzin, bet turpmāk jāvadās pēc pieredzes un intuīcijas. manuprāt, katram karpiniekam vajadzētu vismaz desmit dažādas pavadiņas, kuras viņš ne tikai prot uzsiet, bet arī praksē lieto un viņam uz tām visām ķeras - protams, dažādos apstākļos un vietās. ieciklēšanās uz vienu pavadiņu visbiežāk iet komplektā ar vienu makšķerēšanas stilu, viena tipa ūdeņiem, viena tipa barošanas taktikām. un tad, nonākot nepazīstamā vietā un nepazīstamos apstākļos, kur jābūt gatavam principiāli citām metodēm un citām pieejaām, tāds kapinieks ir nulle. Tādēļ sāc ar to, ka apgūsti dažādas pavadiņas karpām un tad sāc domāt par amūriem. ja nu tomēr mērķis ir ķert brekšus vai līņus, tad nekāds milzīgais eksperts es nebūšu, jo karpu makšķerēšanā šīs zivis ir traucēklis nevis mērķis. katrā ziņā tās visnotaļ labi ķeras uz tradicionālām karpām domātām sistēmām, kur boila vai nu viena vai sniegavīrā atrodas uz grunts. domāju, ka pārejot uz mazākiem āķiem, mazākām boilām un tievākām pavadiņām copju no šīm zivīm varētu būt vairāk, kaut gan nekādu pierādījumu tam man nav. vienīgais, par ko es padomātu, ir copju reģistrācija, jo breksim ir tendence uzsēsties uz āķa un tur karāties stundām ilgi tā, ka uz signalizatora nekas pat var neparādīties. tādēļ drīzāk derētu slīdošā svina montāža un varbūt pat pītā aukla par pamatauklu. kas attiecas par amūriem, tad tas nu ir ļoti garš stāsts par šo interesanto un aizraujošo zivi. vienīgais, ko šajā brīdi pateikšu ir tas, ka amūri dažādos ūdeņos ir ļoti dažādi un viņu uzvedību visdrīzāk ietekmē barošanās apstākļi. vietās, kur ir daudz ūdensaugu un amūri ar tiem aktīvi barojas ir viens variants, savukārt, vietās, kur amūru ir daudz, ūdensaugu maz toties ir daudz karpinieku sabarotās barības, amūri pārslēdzas un pieadaptējas šai barībai un tad visbiezāķ ķeras uz tām pašām sistēmām, kā karpas. mans lielākais amūrs paņēma 35mm diametra grimstošu boilu no metra dziļuma, piemēram.