Sveiki.

2005. gada rudenī tika ielaistas karpas jaunajā, lielākajā no visiem, dīķī. Pārsvarā 500g - 800g lielas (varbūt ap 50-80 gab).

Ar nepacietību gaidīju, kad beidzot varēšu puslīdz nopietni ķert karpas.

2006. vasarā (jūlijā) no laivas netālu no krasta (seklumā, ap 1.60 m dziļums) iemēģināju. Kā jau mazas un dumjas, ķērās daudz un bieži. Kopā laikam ķēru tikai kādas 3 reizes, skaidrs, ka jāgaida kamēr izaugs.

Šogad izdomāju, ka sākšu ķert no krasta, jo ar laivu ir čakars (dēļ vēja pārsvarā). Izvēlējos vietu un sāku. Dažreiz iebaroju, dažreiz nē. Sākumā ķērās gandrīz tik pat bieži kā pirms gada, bet tad, kaut kad nesen, ja nemaldos jūlija vidū nogrieza kā ar nazi. Karpas vairs vispār neķērās. Karūsas un līņi mierīgi griežas, nāk iebarotajā laikā, zog citiem domāto ēsmu, bet karpas nekā. Tikai nesen 2 gabalus (2,7 kg / 1,6 kg) noķēru, par ko nobrīnījos. Vienu vēlā vakarā, otru pa dienu, ļoti nervozi sagrāba un aizplēsa kā kauta. Protams, noteikti daudzi teiktu, ka nārsts utt. Bet nu, ūdens temperatūra tagad mainījās vairākas reizes un nārstam jau tā kā siltu vajag ilgāku laiku.

Nekas īpašs nav mainījies, barība tā pati (maize, kas pārstrādāta mīklā + mazliet barība smaržai). Nav nekādu baigo izmaiņu bijis, barības nav pārāk daudz, sakarā ar to, ka ir daudz citu zivju (karūsu, līņu, asaru). Neviens cits tur neķer.

Mans jautājums būtu - kāpēc tā? Kāpēc karpas tik pēkšņi sāka slikti ķerties?

Mana vienīgā teorija būtu, ka varbūt +/- visas ir pa reizei noķertas un tagad būs jāgaida gads vai divi, kad viņas aizmirsīs iegūto mācību un atkal sāks ķerties. Vismaz tāda shēma darbojās, kad bija 8 karpas maziņā dīķītī. Tur gan viņas uz pludiņu vairs vispār nevarēja noķert, jo biju pieradinājis uz peldošo maizi.