Vienmēr, kad strīdies, atceries, ka nekas netiek ražots tādēl, ka tas ir sliktāks. Gan slīdošajiem (in-line) gan piekarināmajiem sviniem katram ir savs pielietojums, kad tie darbojas labāk. Vienmēr jāskatās uz montāžu kopumā, ne tikai uz svinu atsevišķi. Vēl vairāk, es pat teiktu, ka jāskatās uz svinu kā kopējās stratēģijas sastāvdaļu, ne tikai kā montāžas sastāvdaļu. Tādēļ kārtīgam karpiniekam arsenālā ir daudz un dažādi svini - piemēroti dažādām situācijām. Visas iespējamās situācijas es te neaprakstīšu, bet vienu ieskicēšu: ja barojam vienu punktu un tajā arī ķeram, tad karpa barojas mazkustīgi, praktiski stāvot uz vietas, Tas viņai dod iespēju izspļaut āķi tā, ka mēs to nemaz nepamanām. Šādā situācijā ir ļoti svarīgi, lai montāža nostrādātu maksimāli efektīvi. Tas nozīmē superass āķis un pēc iespējas smagāks svins. turklāt svina smagums no karpas pieciršanas viedokļa ir jāmēra nevis kā svina kopējais svars, bet gan tas, ar kādu spēku āķis ieduras lūpā pavadiņai nostiepjoties copes mirklī. Tas, savukārt, ir atkarīgs no svina kopējā svara (protams), bet vēl vairāk - no formas, precīzāk runājot - kurā vietā pavadiņa pie svina stiprinās. Noliec montāžu ar visu svinu uz galda un pamēģini pats - ja tas ir in-line tipa plakans bumbierveida svins, kuram viss svars ir aizmugurē, tad pieciršanās spēks būs liels. Pretējā gadījumā - ja tas ir piekarināmais svins, kurš ir apaļš, garš un izstiepts un tam lielākais svars ir apakšā (pretējā galā karabīnei), tas tas pieciršanās spēks būs ļoti mazs - copes brīdī svins sākumā pagriežas un tikai tad sāk darboties viss tā svars. līdz ar to sanāk tāda kā amortizācija, kas ievērojami pasliktina āķa iespēju iedurties kārtīgi. Vēl jāņem vērā arī grunts aspekts - ja tā ir cieta, kā tavs galds, tad šis moments ir daudz būtiskāks nekā tad, ja svins iegrimst mālos vai dūņās. tādēļ šādās situācijās lietojam i-line vai sliktākajā gadījumā - kompaktus kubikveida piekarināmos. turklāt jo labāka ir šī pieciršanās ģeometrija, jo vieglāku svinu varam lietot. un otrādi - ja tomēr lietojam garās piekarināmās lodes, tad pēc iespējas smagas. Tālākā distancē strādāt ar in-line kļūst grūtāk. tas mazliet vairāk pinas (kas gan lielā mērā ir atkarīgs arī no metiena tehnikas) un sliktāk lido. Savukārt, nonākot līdz copei supertālās distancēs, es vispār aprobežotos ar chod rig vai sliktākājā gadījumā - helikoptera tipa montāžu. Abos šajos risinājumos garās slaidās lodes darbojas ideāli! Respektīvi, kustinam smadzenes, analizējam un pielāgojamies situācijai ņemot vērā pēc iespējas visus aspektus.