Dienas cope, kas ilgst vien dažas stundas, pasaulē ir visnotaļ ierasta lieta. nav tā, ka karpu copei obligāti jābūt trīsdienniekam. Anglijā, piemēram, ir daudz ezeru un dīķu, kur cope pa nakti nemaz nav atļauta. līdz ar to ir jāpiedomā, kā tikt pie zivs ātri, bez ilgstošām sesijām. skaidrs, ka svarīgi ir atrast potenciālu vietu, kur karpas regulāri barojas. eholots, protams, ir variants, bet baļotē var arī, piemŗam, laivu noīrēt un ar vienkāršu auklā iesietu svinu iztaustīt dibenu. Tā tev tas priekšstats par grunti daudz labāk veidosies. un arī marķieri neviens nav atcēlis. Lai nu kā, Baļotē nekādu īpašu grunts reljefa izmaiņu nav, ezers kā bļoda un neko īpaši interesantu tajā eholotē tāpat neieraudzīsi. karpu tur ir daudz un plusmīnus normāla metiena attālumā tās tusē pa visu teritoriju. Cita lieta, ir vērts padomāt, kur ir siltāks ūdens, uz kuru pusi vējš to pūš. Pameklēt kādu siltāku līci nevis sēsties uz dullo vai kur ērtāk piebraukt. par attālumiem runājot - nekad nevajag censties makšķerēt ar domu jo tālāk jo labāk. karpai ir pilnīgi vienalga, cik labs vai slikt metējs tu esi, viņai interesē tevis piedāvātā boila. tālmetiens mēdz būt būtisks sacensībās, kad komandas stāv viena otrai tuvu un ar savu klātbūtni vienkārši aizdzen zivis prom. individuālā vienas dienas copē tā nav. tieši otrādi, tev var ķerties pie pašām kājās, tuvējo niedru malā, ja būsi kluss un nedauzīsis ar kājām zemi. par iebarošanu - pavasarī vispār nevajag daudz iebarot, tavā gadījumā es vispār aprobežos ar galada tenisa bumbas izmēra PVA maisiņu ar peletēm pie āķa un viss. un reizi pusstundā pārmest, dažādās vietās un dažādos dziļumos. ja visu dienu spīd saule, ūdens piekrastē vēl vairāk iesilst, to ņem vērā. karpas vakarā nebūs tur, kur bija no rīta un otrādi.