karpas uz krastu nāk reti. vai skaidri zini, ka tas nav, piemēram, amūrs? vai breksis? lai nu kā arī būtu, karpai pašai nevajadzētu spēt atbrīovies no āķa neatkarīgi no tā, kurā virzienā tā izdomā doties. nogājieni tavā gadījumā nozīmē pārāk neasu āķi, pārāk vieglu svinu (vai arī pārāk smagu, gadījumā, kad copē ar laivu un lieto vairāk nekā 6 OZ svinus). āķim ir jāiecērtas droši karpas lūpā jau ņēmiena brīdī un tur jāpaliek līdz tam laikam, kad makšķernieks to pats krastā izvelk ārā - neatkarīgi no tā, vai karpa skrien uz krastu vai nē. Vēl grūtāk karpai izkratīt āķi tādā situācijā būs tad, ja lietosi nost krītošos svinus. Svins, kas atdalās no sistēmas copes brīdī, vairs neļaus karpai iespēju kratot galvu izkustināt un izpurināt āķi ārā. tādā veidā piekērusies karpa paliks uzāķēta ļoti ilgi un makšķerniekam ne par ko vairs nav jāsatraucas - cik atri var uzvilkt bikses un cik ātri izlidot no telts copes brīdī. kas attiecas uz pīkstienien, tad tādiem var būt ļoti daudz iemeslu. un arī paši pīkstieni ir dažādi. Vispirms vajag izpīpēt, no kā tie rodas un tad jau domāt, kā reaģēt. nereti, tiekot galā ar pirmo jautājumu, pazūd arī otrais.