Esi bijis visās tajās minētajās vietās? kā tu zini, kas tur strādā un kas nestrādā? esi kaut ko dzirdējis par marketingu? otrkārt, karpas pieredzi veido ne tikai uzķeršanās uz āķa, bet gan arī, un pat daudz vairāk - ko tā līdz šim ir ēdusi. ja tajā ūdenī pastāvīgi tiek barots ar visādām dzeltenām boilām, tad viņa arī ķersies uz dzeltenām boilām drošāk. ja jūs vislaik barojat ar pelēkām, tad nebrīnieties, ka dzeltenās mazāk strādā. treškārt, visas tās dažādās smaržas tikai cilvēkam šķiet dažādas. karpa nekad nav ēdusi zemenes un tāpēc nezin, ka zemeņu smarža ir zemeņu smarža. svarīgākais, ko viņa spēj atšķirt, ir PH līmenis. Pareizāk sakot, tā atšķirības. ja ūdens PH līmenis ir viens, bet barībai cits, tad barība nedaudz izmaina apkārtējā ūdens ph līmeni un karpa to jūt. un otrādi, ja barības ph līmenis ir līdzīgs ūdens ph līmenim, tad atšķirības nav un karpai nav, ko just. tā kā katrā ūdenstilpē ph līmenis ir savādāks, tad arī atraktoru ietekme var atšķirties. ceturtkārt, boilu proporcija kopējā karpas ēdienkartē. pieļauju, ka tai pašā anglijā vietām tā var sasniegt 100%. piektkārt, ir tiešām daudz būts dienvidu zemēs, un man nezkāpēc liekas, ka karpas tur vienkārši ir rijīgākas un negausīgākas. siltāks ūdens, garākas vasaras. siltākā ūdenī gremošanas process notiek ātrāk un tāpēc karpa var vairāk apēst. līdz ar to arī bada sajūta veidojas ātrāk. sestkārt, cik to karpu vispār tai ūdenī ir? ja to ir daudz, iebarotās boilas tiek apēstas stundas vai divu laikā. ja karpu ir maz plus apetīte un gremošanas ātrums ne visai - boilas var nostāvēt ūdenī vairākas dienas. nu un to, ka nostāvējušas boilas ir drošākas par svaigām, karpa laikam spēj saprast diezgan ātri. visbeidzot, konkurence. jo vairāk karpu ir vienā vietā, jo mazāka to uzmanība un lielāka iespējamība uz copi.