sānvējš, protams, sarežģī lietas. ja spombs metienā novirzās no iecerētā punkta, tas jāmērķē attiecīgi dažus metrus sāņus. To gan pateikt ir vieglāk nekā izdarīt... Vēl jāņem vēra, ka aukla metiena brīdī sānvēja dēļ veido loku un spombs neaizlido tik tālu, kā ir atklipsēts un kā būtu, ja aukla būtu taisnā līnijā. tādēļ auklas klipsēšana nav vienīgais attāluma mērīšanas veids. es šādos apstākļos, ja gribas ļoti precīzi barot, varbūt atstātu marķieri ūdenī un izmantotu to par orientieri. spombs teorētiski varētu neatvērties, ja iekrīt ūdenī sāniski. tas tā varētu notikt auklai atsitoties pret klipsi brīdī, kad spombs jau ir tuvu pie ūdens. tad tas gaisā nostājas horizontāli un tā arī iekrīt ūdenī - ar sānu. 60 metri nav tik liela distance, ka nevarētu piešauties puslīdz precīzi mest arī bez klipsēšanas. par dziļumiem - nē barība neaizlido vis tālāk, ja ir dziļāks. bet svins ar āķi, ja būsi nomērījis tieši tikpat garu auklas posmu, kā spodam, nosēdīsies TUVĀK nekā lidos spods. uzzīmē ūdeni šķērsgrizumā, savu auklu brīdī, kad svins atsitas pret ūdeni un attiecīgi, kur tas nogrims - tas būs tuvāk. un jo lielāks dziļums, jo tuvāk. un jo tuvākā distancē tas notiek, jo arī tuvāk. lielā attālumā un nelielā dziļumā šī starpība nav tik liela. tas gan ir tad, ja grimstot turam auklu nostieptu. To parasti arī visi dara, jo grib sajust tradicionālos donk atsitoties svinam pret zemi. arī iespējas sapiņķerēt pavadiņu tādā veidā ir mazākas. tomēr par distances saīsināšanos daudzi aizmirst. rezultātā āķis guļ tuvāk nekā ir iebarots. dažreiz tas ir labāk, bet biežāk gan labāk ir tieši otrādi - kad āķis ar ēsmu atrodas nedaudz pāri iebarotajai vietai. Tāpēc labāk makšķeres distanci uzlikt kādu metru vai pusotru garāku nekā spoda.