1. Slavenais Ilgis ezers Lietuvā ir tieši tāds - dūņas biezā slānī un velti meklēt kādu tīru vietu. nekas, tauta ķer jau gadu desmitiem. karpas rokās pa dūņām un atrod gan makšķernieku samestās boilas, gan visu pārējo labumu. Ir gan dažas nianses. pirmkārt, jācenšas pēc iespējas mazāk iegremdēt ēsma ar āķi dūņās. tādēļ izmanto ļoti vieglus svinus, 30grami maksimums. ar superasu āķi copes ir pieteikoši drošas. pavadiņas taisa no ļoti mīksta materiāla un garākas - 40-50 cm. uz mata liek peldošu vai neitrālu boilu vai sniegavīru. man daudzas copes ir bijušas no sniegavīra, kas sastāv no 3 boilām. bet nu maza izmēra ēsmas arī strādā - atkarībā no laikapstākļiem un karpas noskaņojuma. barot jācenšas pēc iespējas koncentrēti, lai veidojas tāds kā barības katls, kurā starp daudzām dažādām barības sastāvdaļām ietrāpās arī tavējā ar āķi. barībai vajadzētu būt pēc iespējas dažādai - sākot ar dziļi grimstošām boilām, mazāk dziļi grimstošām peletēm, pa "gaisu" peldošām kaņepēm un kaut kādiem ūdeni iekrāsojošiem materiāliem, piemēram, kondensētais piens vai attiecīgas šķirdās piedevas. ideāli, ja tādu zupu var iegāzt no laivas - būs gan precīzi, gan efektīvi. ja nav laivas, var kaut vai iepeldēt -ir taču jau silts. sliktākajā gadījumā ar piepūšamo matraci kautvai. arī makšķeri var ievest tādā veidā - ielikt iekšā tieši tajā paša zupā. bet nu var jau arī spodot - tas būs sportiskāk. 2. Par pļaušanu - karpa nav tik dumja, ja tu tur kaut ko izpļausi, viņa labu laiku tuvumā nerādīsies. ja aug zāles, tajās NOTEIKTI būs ejas, pa kurām karpas staigā. tev jāatrod šīs ejas, vēl labāk - eju "krustojumi" un jānoliek tur savs "luksofors" no sarkanas un dzeltenas boilas. jā, tieši sarkanās, rozā, dzeltenās krāsas vislabāk strādā zālēs. Protams, arī visa makšķere jāpielāgo copei zālēs. turklāt neatkarīgi no tā, vai āķi ieliksi zālēs vai kādā brīvākā lauciņā - karpa pēc copes tāpat jozīs iekšā džungļos un diez vai tev būs iespēja to novērst. tapēc labāk uzreiz tin uz spoles pīto auklu, montāžu izvēlies ar nosktkrītošu svinu, pietiekoši izturīgu (ne obligāti lielu) āķi un pēc copes velc no visa spēka. vai vēl labāk - esi gatavs braukt karpai pakaļ ar laivu. 3. padomā, kā tas viss tur grimst! birstošā barība grimst ļoti lēni, daudz lēnāk nekā boilas. ja gribi veidot "mākoni", tad birstošās barības pievienošana var attaisnoties. bet ļoti bieži, sevišķi mazliet dziļākās vietās var sasniegt tieši pretēju efektu - karpas celsies birstošajai barībai pretī, ar atvētu muti centīsies to visu savākt un tava uz grunts gulošā boila ar āķi dabūs gaidīt, kad karpa izdomās atgriezties lejā. ir pavisam nepatīkami, sevišķi mačos, redzēt, kā spodošana ar birstošo barību reāli apstādina copes uz stundu vai divām. līdzīgs stāsts ir, starp citu, arī ar kaņepēm - tās arī grimst ļoti lēni vai pat vispār negrimst! tāpēc ielej spainī ūdeni, iemet vienu sauju spodmiksa un pavēro, kas notiek. un tad izdomā - vai tev to vajag? vai varbūt kaut ko paņemt nost vai varbūt pielikt klāt?