Visi ļoti labi jautājumi un ne uz vienu nav vienas pareizas atbildes. Visi šie elementi - pārmešanas biežums, makšķeru izvietojums, dziļums dienā un naktī - tās ir kopējās stratēģijas sastāvdaļas. Tad, kad tu plāno, kā barosi, kā metīsi, kā rīkosies konkrētajā vietā, konkrētos apstākļos, kaut kādu konkrētu iemeslu dēļ, tad arī izplāno atbildes uz šiem jautājumiem. Piemēram, man ir gadījies vinnēt sacensības, pārmetot visus četrus kātus precīzi pusstundā. Tā bija kopējās stratēģijas sastāvdaļa, kuru bija fiziski ļoti grūti realizēt, bet tas atmaksjās. Citā vietā, citos apstākļos tieši otrādi - vislabāko rezultātu deva makšķeres, kuras izdevās noturēt ūdenī 24 un vairāk stundas! Iedomājies, cik tas ir grūti! Bet lielai karpai tāda ilgi stāvējusi, jau mazliet ar dūņām pārklājusies boila, kas vairs nesmaržo kā pavasara luksofors, ir vienīgais, uz ko viņa ir gatava parakstīties. Tas pats par dziļumiem. padomā, kā mainās ūdens temperatūra dažādās vietās, dažādos dziļumos dažādos diennakts laikos. varbūt pa dienu tā kaut kur sasilst, vakarā ir pavisam silta, nakts pirmo pusi vēl turas silta, bet pret rītu jau atdzisusi? Un citur, parasti dziļumā, atkal otrādi - ūdens tik ātri neatdziest, jo nesaskaras ar auksto nakts gaisu. Otrs aspekts ir skābekļa daudzums. ūdensaugi pa dienu ražo skābekli, vakarā tā to tuvumā ir vairāk. pa nakti otrādi- 'ūdensaugi skābekli patēŗē un pret rītu to tuvumā skābekļa ir mazāk. tad, ja to visu saliek kopā ar karpas vēlmi pēc siltāka ūdens un lielāka skābekļa daudzuma, var izdomāt makšķeru izvietojumu dažādos diennakts laikos. Tikai nevajag dalīt diennakti divās daļās, kā cilvēks to dara!