Ne Lielupē, ne jebkurā citā ūdenī nekad nebūs vienkārši atrast karpu. jāmeklē. jābaro. jāgaida cope. Tas ir visdrošākais veids, kas agri vai vēlu nostrādā vienmēr. tie var būt sekli un mierīgi līči, var būt kaut kur pie zālēm vai zāļu salām, bet var arī būt, ka ķeras pašā straumē. visādi var būt visādos apstākļos. Protams, var cerēt, ka karpa izlec un to var pamanīt. tā noteikti notiek, bet tas prasa laiku un ļoti uzmanīgu vērošanu. Agrā bezvēja rītā var paveikties ieraudzīt lecošu karpu - tad gan viss būs skaidrs. Ar ko barot - tas ir sekundāri. Savvaļas karpa ēd praktiski jebko, ja vien tas nav kaut kāds mēsls. boilas nebūt nav vienīgais un galvenais barības veids, kaut gan ļoti efektīvs. bet var barot kukurūzu, kaņepes un citus graudveidīgos. uz tiem arī ķert. bet var strādāt ar boilām, protams. boilu izvēlei nav lielas nozīmes, galvenais ir lietot visu laiku vienu un to pašu boilu - tad karpa pie tās pierod un uz to arī ķeras. jo ilgāk barosi (3-5 dienas, vairākas nedēļas) jo labāki rezultāti būs. No vienas puses, ir sarežģītāk nekā maksas ezeros, jo grūti atrast pareizo vietu. no otras puses, nav nemaz tik grūti, jo karpas labprāt atsauksies uz jebkuru barību un nav jāeksperimentē ar komplicētām un dārgām barību kombinācijām. Toties gandarījums noteikti daudz lielāks būs upē.