Ūdens temperatūru samērā vienkārši izmērīt ar termometru. Ļoti ieteicams ar to padarboties, daudzas lietas kļūs skaidrākas. KArpas jūt pat pusgrāda atšķirību un pavsarī dodas turp, kur ūdens siltāks. Mazliet advancētāki karpinieki lieto iemetamo termometru, tādu, ko piesien pie makšķeres un izmēra temperatūru punktā, kur plāno makšķerēt. Tas ir īpaši noderīgi pavasarī, kad ūdens temperatūra dažādās ezera vietās var būt ļoti atšķirīga. Pirmkārt, dziļumā ūdens uzsilst daudz lēnāk nekā virspusē. patiesībā tas vispār tur neuzsilst, bet gan pamazām sajaucas ar to silto ūdeni, kas ir virspusē. šis process, savukārt, ir ļoti atkarīgs no vēja. Tāpēc ir vērts sekot vēja virzienam, kāds ir pūtis vairākas dienas pirms doties uz copi. ja pastāvīgi ir pūtis vienā virzienā, tad tajā pusē arī jāsēž, jo būs sapūsts siltais ūdens. un otrādi, aizvēja pusē ūdens pavasarī noteikti būs auksts, pat seklumā. Šeit arī atbilde par to ziemeļu vēju - ja pie ziemeļu vēja ķersi ezera ziemeļu pusē, būs slikti. Savukārt dienvidu pusē noteikti ūdens būs siltāks gan vēja dēļ, gan arī tādēļ, ka tur saules vairāk. Bet kopumā par vēja virzienu kā tādu, nav dzirdēts, ka tas kaut kā mainītu karpas aktivitāti. Ja nu vienīgi kādos ezeros vai dīķos vēja virziens ietekmē ūdens līmeņa svārstības. tā notiek tur, kur ezers ir caur kādu kanālu savienots ar jūru vai kādu citu lielāku ūdenstilpi.