Barošanas pamatideja ir ne tikai piesaistīt karpas pie konkrētas vietas, bet arī piesaistīt pie konkrētas ēsmas. Es teiktu, ka tā ir pat svarīgāka! Parasti šī ēsma ir aut kāda boila. Ja vienā ezerā ilgāku laiku ber vienu un to pašu boilu, karpas pie tās pierod un ķeras uz to daudz drošāk, ir vairāk copju un mazāk nogājienu. Pieļauju, ka arī šajā ezerā tā notiek, veči sēdina karpas uz konkrētām boilām. Līdz ar to pārējiem izredzes ir krietni mazākas.

Šajā gadījumā tev ir divi varianti - vai nu sākt par to vietu domāt ilgtermiņā, resp. uzradīt pašam savu unikālu boilu un kādu laiciņu ar to pabarot (nevajag nemaz daudz) vai arī tomēr censties izspiegot, ar ko baro vai agrāk ir barojis kāds no konkurentiem. Ja tas izdodas, jāmēģina veidot barības stratēģija ap šo informāciju. Piemēram, ja es zinātu, ka kāds strādā ar Trigga boilām, varētu barībai izmantot arī Trigga smalkās birstošās barības, Trigga peletes dažādu izmēru, Trigga šķidrumus un boilas grieztas, krešotas un veselas. Skat, kāds kokteilis no dažādām frakcijām un šķīšanas ilgumiem ir iespējams, ja pieturas pie viena vienojoša elementa. Pie tāda kokteiļa tad Trigga boila uz mata (atkal ir varianti - grimstoša, vafters, popaps, dumbelis, vesela, pusīte, pusotra, divas, divas pusītes, apgraizītas vai neapgraizītas) jau būs kā ķirsītis uz rūpīgi pārdomatas tortes. Ar laiku, sekojot rezultātiem, varēs mēģināt izpīpēt, kas ātrāk piesaista copes - lielākas vai mazākas peletes, ar vai bez PVA stika, bomžpaketes vai vēl kaut kas.

Tevis piedāvātajā kokteilī ir tik daudz dažādu nezināmo, ka nekad nevarēsi atkost, kurš no tiem ir pievilinājis karpu visvairāk. Vispār nekādu analīzes vai attīstības iespēju:(

Visbeidzot, par to, ka kaimiņi ir iebarojuši konkrētus punktus, jāsatraucas mazāk - karpa nav baltā zivs, tik ļoti pie vienas vietas nekad nepiesienas, tāpat tā klejo apkārt pa visu ezeru. Meklējot, piemēram, kur siltāks ūdens. Ja tev pavasarī būs vējš no muguras, nekādas jēgas no tāda iebarota punkta tāpat nebūs, jo visas karpas aizies pretējā krastā.