Pašos pamatos metodfīderis pavisam minimāli atšķiras no tradicionālās karpu makšķerēšanas, arī tur lieto dažāda izmēra un formas PVA maisiņus, kas pilda to pašu funkciju. No šejienes arī atbildes - barot var un var arī nebarot. Un, jo siltāks ūdens, jo barot var vairāk.

Ēsmas daudzmaz tās pašas. Metodfīderī biežāk izmanto mazus popapus, kas glīti nostājas virs barotavas. Tāpat daudz izmanto kukurūzu kā ēsmu komplektā ar mākslīgo peldošas kukurūzas graudu kā pēdējo - arī tāds variants glīti stāvēs virs barotavas. par makaroniem un citām grimstošām ēsmām - izveido barotavu, ievieto tajā ēsmu ar āķi un ieliec ūdenī, paskaties, kā tas viss tur uzvedas. Tad arī pats izdarīsi secinājumus.

Runājot par līderiem vai resnākas auklas gabaliem ir tā, ka ir divas problēmas - pirmkārt, sienot barotavu pie pamatauklas riskē ļaut karpai to pamatauklu pārgriezt vai nu ar muguras spuru, vai pret kādiem zemūdens asumiem. Otrkārt, tā pamataukla rīvējas pret karpas sāniem izvadīšanas laikā un saskrāpē ādu, sevišķi jau tām karpām, kurām nav zvīņu. Tādēļ aptuveni metru garš krietni resnākas auklas posms virs svina vai barotavas ir stingri ieteicams. Vienīgais jāpieskata, lai tas ir labi grimstošs un pēc iemetiena noguļas pēc iespējas tuvu uz grunts. Man patīk uz tā posma uzvērt grimstošās volframa trubiņas posmiņus, tādā veidā gan piespiežot to pie grunts, gan “salaužot” taisnās auklas posmu itkā atsevišķos gabaliņos, kas karpu mazāk biedē.