Ja domā par markeriem, kas spīd un dejo, tad man ir divas domas, jo lietots ir gana. pirmkārt, copes atropas tuvumā manā praksē ir bijušas krietni retāk nekā kaut kur tālāk. no tā es secinu, ka karpai diez ko nepatīk tusēties tai blakus. no otras puses, ir bijis arī tā, ka iebarojot pie paša markera var pat redzēt, kā tas kustas, resp zivis tam pieskaras, un arī ķeras. bet otrs un svarīgākais, kas jāņem vērā ir pats markeris, kuram galā ir lāpstiņas kā bultai vai spoda raķetei. tad lūk, ja karpa apskrien atropai apkārt (un tici man, viņa to pieprot ļoti labi) tad aukla vairs nevar nomukt pāri augšējam galam un zivs ar garantiju ir nost. kaut kur esot tie markeri ar apaļām galvām bez lāpstiņām, bet dabā tādus es nevienam neesmu redzējis.

protams, ir jauki, ka naktī var redzēt, ka kaut kas spīd ūdenī (spīd tiešām labi un ilgi, redzēt var tālu, sevišķi sarkano), un braucot ar laivu ir, pēc kā orientēties, bet tie mīnusi ir lielāki. tādēļ es atropas principā nelietoju, bet iztieku ar gps. ja nu tās tomēr gribas kaut kur ūdenī saspraust, tad nevis iebarotajā vietā, bet kaut kur atstatus, lai var izmantot kā orientieri, sevišķi naktī un arī tad, kad jābrauc ar laivu pakaļ zivij.