nezinu, ko tu domā ar mono, bet parasti tā ir vai nu parastā monofilā makšķeraukla vai arī flurokarbona makšķeraukla, kas zem ūdens ir vēl mazāk redzama. ir arī vēl speciāli monofilo pavadiņu materiāli, kas ir vēl cietāki.

karpu makšķerēšanā izmanto gan vienu gan otru. pītās pavadiņas galvenā priekšrocība - karpa to mazāk sajūt, kad paņēmusi boilu. otrkārt, tā ļauj boilai ār āķi mutē apgriezties ar āķi uz leju, kas nodrošina drošu aizciršanos. mīnusi - pītā pavadiņa biežāk sapinas iemetiena brīdī. tāpat nav arī īsti skaidrs, kā tā piezemēsies uz gultnes - vai nestāvēs " kaudzītē" ap svinu. svarīgi tomēr, lai tā gulētu kaut cik taisni.

monofilās pavadiņas (stiff rig) parasti lieto gadījumos, kad karpas ir ļoti uzmanīgas un satrenējušās veikli izspļaut boilu pirms vēl āķis ir ieķēries. tādā gadījumā cieta pavadiņa var karpu piemānīt - tā papildus sabiedē karpu un tā uzsāk strauju mukšanu PIRMS ir paspējusi izspļaut boilu, kā rezultātā āķis ieķeras. cietā pavadiņa nepinas, ir mazāk redzama, guļ uz gultnes taisni, tomēr parasti ar to āķa aizķeršanās ir mazāk droša. bezmezgla mezglu var siet, bet var arī atsevišķi piesiet monofilo pavadiņu pie āķa un boilu nostiprināt ar atsevišķu tievas pītās auklas matu. vai arī ar gredzentiņu - boilu piestiprināšanas veidu ir daudz, bezmezgla mezgls ar cilpu galā ir tiekai viens no tiem.

pēdējā laikā visplašāk tiek lietotas kombinētās pavadiņas. tās lielākā daļa ir cieta, bet pēdējie 1-2 cm - mīksta pītā aukla. šādu pavadiņu iegūst savienojot cieto flurokarbona vai monofilo auklu ar pīto caur gredzentiņu vai mezglu. lai arī tas ir darbietilpīgs process, rezultāts ir ļoti labs, jo tiek apvienoti abu variantu plusi. otrs kombinētās pavadiņas variants- pavadiņas ar cietu "izolāciiju" piemēram " Snake-skin" vai Korda Hybrid un citas. tur uz iepakojuma viss skaisti sazīmēts, kā siet.