principā tādā attālumā karpas neķer koku tuvumā. tas nav diez ko ētiski pret pašu zivi, jo visbiežāk tai tomēr izdosies ieskriet kokos, kur tā sevi savaino - pārrauj lūpu vai pavadiņu. tas, ko var darīt:

1. izvēlēties auklu, kas nestipjas, piemēram, pīto. vai monofilo berkley sensation.

2. barot tālāk no kokiem un nekādā gadījumā nebarot kokos! visu mūžu jau tā kokos nesēž, viņai tur nav, ko ēst. tā dodas pastaigā meklēt ēdamo.

3. nost krītošais svins noteikti palīdzēs.

4. pēc copes nepiecirst, bet ļoti viegli piestiepjot auklu braukt pakaļ ar laivu. šis ir ļoti riskants veids, bet var mēģināt.

5. sēdēt pie kātiem, piecirst zibenīgi un ar pamatīgu skrējienu atpakaļ vienlaicīgi cenšoties griezt spoli - neļaujot karpai noreaģēt un pēc iespējas novilkt to nost no visa spēka. loģiski, prasās pēc ļoti izturīgas auklas, pavadiņas un āķa, bet principā tā var. esmu izvilcis astoņpadsmitnieci vispār neizlaižot auklu ne centimetru no spoles. protams, vajag sajūtu, cik stipri var vilkt.