ja tajā vietā plāno ķert bieži, tad vislabāk ir regulāri iebarot ar labas kvalitātes barības boilām. ja karpu nav daudz, tad arī ar iebarošanas daudzumu nevajag pārspīlēt - pa pāris saujām dienā pavasarī, līdz puskilogramam, kilogramam vasarā. galvenais, lai boilas ir labas un vienas un tās pašas. ideālā gadījumā - svaigas (saldētas). ja gliemji ir izklājušies pa plašu teritoriju, tad pa visu to teritoriju arī karpas kustas un diez vai jāmeklē kādi īpaši punkti, labāk barot izklaidus un uz līdzenas vietas arī ķert, izklaidus barošana nozīmē, ka karpa lasīs boilas un nepārtrauti kustēsies, kas ir labi - labāk āķis ķersies lūpā. pie tādas taktikas maisiņus labāk nelietot, bet pavadiņas var taisīt garākas - 20-25cm. labāk fluorkarbona, 20-25lb ar mīkstu pītās auklas matu. pie ilgstošas barošanas var izvēlēties lielākus āķus piem. 4. izmēra. ja gadīsies, ka izvadīšanas laikā karpa pret gliemjiem pārgriež pavadiņu vai auklu, nāksies lietot ko stingrāku vai, vēl labāk, svinu montēt tā, lai copes brīdī tas krīt nost - tad karpa turēsies augstāk no zemes izvadīšanas laikā. in-line svins vienmēr ir labāks aizķeršanās dēļ, bet ne mazāks par 120gr. auklai nav īpašas nozīmes ja vien nav ļoti tālu jāmet.