nav pareizas atbildes. manā izpratnē šis ir viens no elementiem, kas veido kopējo stratēģiju, un otrādi. ir reizes, kad jāpārmet ik pēc pussundas un ir reizes, kad jāatstāj kāts ūdenī uz 24 un pat vēl vairāk stundām - protams, ja ir pārliecība un nervi! ja pva maisiņš ir tavas stratēgijas lielākā sastāvdaļa, tad pārmetiens ik pēc pusstundas ar visiem kātiem var nest veiksmi, tuklāt arī naktī. ziemā un agrā pavasarī šī varētu būt veiksmīga stratēģija nepārtraukti meklējot karpas atrašanās vietu. savukārt tad, kad esi ilgāku laiku barojis ar barības boilām un ej uz lielo trofeju - var un vajag atstāt uz ilgāku laiku - bieži gadās, ka lielā un gudrā pieķeras tieši uz tādu ūdenī ilgi nostāvējušu un izmirkušu boilu, kas (kopā ar āķi un pavadiņu) jau sāk pārklāties ar zemūdens aļģēm un izraisa mazāk neuzticības uzmanīgai un gudrai karpai. otrs aspekts, pēc kā vadīties, ir - cik aktīva ir cope. ja ķeras raiti, tad pārmest vajag biežāk, jo vienmēr jau jārēķinās, ka pavadiņa var būt sapiņķerējusies, uz āķa kāda draza uzdūrusies, pavadiņa nogūlusies uz zemes kaut kā ne tā un kaut kur ne tur - biežāka pārmešana samazinās lieki patērēto laiku krastā. no svara ir arī, kad pārmest no rīta, kad parasti ir aktīvāka cope. to var darīt vēlu naktī, lai no paša rīta netraucētu zivis, bet var arī agri piecelties un pārmest visus kātus - nereti šāds gājiens dod prekšrocību pret tiem makšķerniekiem, kas mīl ilgāk pagulēt teltī:) lai nu kā, bet par to, cik bieži pārmetīsi, vajag izdomāt jau pirms copes un tā arī darīt - pēc tam varēsi analizēt rezultātu un mēģināt pilnveidot savu stratēģiju. daudz muļķīgāk ir pārmest tad, kad pēkšņi ienāk prātā - bez konkrēta uzstādījuma.